Galvenais faktors, kas veicina būtisku komercbanku rentabilitāti, ir konsekventais kredītņēmēju ikmēneša maksājumu pieaugums, nevis aizņēmēju skaita pieaugums.
Mūsu kaimiņi pavasara sezonā tika informēti, ka negaidīti lielā bankas peļņa daļēji tika izlietota valsts labā. Lietuvā uz noteiktu laiku bankām ir ieviesta nodokļu politika, kas pazīstama kā solidaritātes jeb virspeļņas nodoklis. Savukārt Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodoklī ir ieviestas izmaiņas.
Nu Latvijas finanšu ministrs par labāku ir atzinis igauņu izvēlēto ceļu.
Lai piespiestu bankas, tostarp visu finanšu sektoru, pārskaitīt šo nodokli kā sākotnējo maksājumu 20% apmērā no to kopējās peļņas, šis noteikums atvieglo kārtējā gadā veikto operāciju peļņas likumīgu iekasēšanu Latvijas gadījumā.
Lasi vēl: Telefonkrāpnieki no pensionāres Zemgalē izkrāpj 41 tūkstoti eiro; skaidrojam kā
“Vērtējot Lietuvas scenāriju, ņemot vērā to, ka šobrīd viņu nodokļu risinājums no banku puses tiek sūdzēts tiesā, mēs uzskatījām, ka šis ir tas labākais,” skaidroja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Turpini lasīt, kas sekos tālāk, nākošajā lapā
