Pieredzē dalās gurķu audzēšanas entuziaste no Krievijas
Es gurķus audzēju gan ārā, gan katliņā, maisā vai spainī. Tāpēc, audzējot tos, ir izstrādājušies zināmi priekšraksti, pēc kuriem varu noteikt, kādi būs mani zaļie augi, kāda būs raža, kādi tie būs pēc garšas un vai man vajadzēs stādīt vēl, vai manam gadam pietiks jau ar tiem, kas aug. Par šo visu šodien es arī gribu parunāt. Aiziet!
Šķirne – galvenais rādītājs!
Diemžēl, pērkot sēklas pa vienai (mēs lietojam šādu apzīmējumu arī pērkot sēklas 10 gabalu iepakojumā), bieži iegūstam ne to, ko gribējām. Reāls piemērs bija,pērkot “Betina” sēklas, bet gala rezultātā izauga “Fīnikss”. Nezinot šādu niansi, jau no pašaaudzēšanas sākumā ieviešas neskaitāmas kļūdas, jo audzēšanas tehnoloģijas no sēklām līdz gurķim šīm šķirnēm ir atšķirīgas un pat nepārklājas.
Mēslošana
Strādājot ar konteineriem, es pamanīju vienu ļoti interesantu sakarību. Man bija divas augu grupas, sadalīšu un aprakstīšu katru:
– potašs.Tika audzēti pēc standarta shēmas -izdīga, uzziedēja, kālijs. Gaidīju,kamēr paaugsies, un, ja pēc garšas bija garšīgi un izskatījās skaisti, tad tādas domas, kā trīs reizes palielināt krūma atdevi, šeit nebija, jo audzējot pēc šīs shēmas, tas nebija sasniedzams.
-slāpeklis-fosfors.šeit salauzu sistēmu, tika dotas standarta devas sākot no stādiem un beidzot ar augļiem, neatkarīgi no augšanas fāzes. Šeit atšķirība ir acīm redzama. Šie augi tiek pakarināti aiz apakšējās daļas ziedā, lapas nekļūst dzeltenas, notiek nepārtraukta zaļās masas augšana un uzkrāšanās, un saknes aug ļoti ātri (šis process ļoti uzskatāmi redzams maisā).
Kā redzat, pēc visiem loģikas likumiem, tas ir nepareizi, taču praksē tas darbojas diezgan labi. Pirmajā variantā tika izmantots “Gumiteiks”, otrajā – “Koncentrāts slāpekļa pieaugums”. Tie ir organiski tīri un nekaitē ne augsnei, ne augam.