Georgs atgriezās ātrāk no Ventspils, kur viņu atlaida no darba, bet pie durvīm atrada tikai 7 gadīgā dēla kedas! Drīz atklājās patiesība...

Georgs aizvēra acis un gandrīz uzreiz iemiga. Pēc pusstundas atskanēja it kā vājš svilpiens, klusa šņākšana. Viņš uzreiz atvēra acis, gatavs nokrist, kā tas bija noticis bieži pēdējā gada laikā – uz grīdas…

Durvis atvērās. Viņa sieva uzreiz ieraudzīja ziedus un rotaļlietu uz taburetes.

– Georg!” sauca Maija un metās vispirms virtuvē, tad istabā, viņa turēja kādu maisiņu, neizlaida to no rokām, nenoģērbās. Maija pat neļāva viņam piecelties, metās viņam pie kājām un izplūda asarās.

– Kāpēc tu mani nebrīdināji, kāpēc neteici, ka dosies mājās?

Georgs noņēma viņai cepuri un nolika to blakus. Kā viņam pietrūka viņas matu, viņas smaržas, tik mīļas un vajadzīgas kā gaiss, ko viņš elpo. Viņš pievilka viņu sev klāt un apskāva.

Maijai beidzot izdevās piecelties un apsēsties viņam blakus, lai arī viņa varētu apskaut savu vīru.

– Es gribēju tevi pārsteigt, bet izrādās, ka tu man jau sagādāji pārsteigumu, – viņš pasmaidīja. – Es atgriezos mājās, bet māja bija tukša, tikai pie durvīm bija Edgara zābaki.

– Jā, es tīrīju dzīvokli no tarakāniem! Mēs visu iztīrījām un uz dažām dienām pārvācāmies pie vecākiem. – Maija noslaucīja asaras, izsmērējot tušu uz saviem vaigiem. – Es atnācu, lai te visu sakoptu. Kopā ar kaimiņiem mēs cīnījāmies ar tarakāniem, jo no viņiem nebija glābiņa, es tev teicu.

5 priekšmeti, kas piesaista naudu: ko ielikt makā vai somā, lai finanses plūstu kā no pārpilnības raga

– Teici, – atcerējās Georgs. – Un es … domāju, ka tu mani pamet.

– Tu ko?! – Sašutusi bija sieva. Savējos nepamet, atceries?

– Jā.

– Tieši tā. Nav ko sēdēt. Brauksim pie vecākiem, tevi gaida arī tava mamma un tētis. –

Maija paskatījās uz viņa kājām. – Es izsaukšu taksometru, ļauj, es tev palīdzēšu, – viņa atkal pieklupa viņam priekšā un sāka vilkt vīram kurpes.

– Nav vajadzības, Maija, es jau pats to varu izdarīt, esmu trenējies.

– Dievs, kā es priecājos, cik ļoti es priecājos, ka tu esi atgriezies. Edgars vakar teica, ka sapņojis par tevi un plīša lācīti. Kā viņš tevi gaidīja.

– Tad mēs nopirksim lācīti, jo tagad man ir zaķis.

– Mēs to nopirksim vēlāk.

– Vai mēs iesim uz puķu veikalu pēc pušķa mammai?

– Un šīs rozes?

– Tās ir tev!