5. Laba psihiskā veselība. Samazinot cukura patēriņu, var samazināt depresijas vai nemiera simptomus. Pētījumi liecina, ka cukurots uzturs var mazināt organisma spēju tikt galā ar stresu, kas liek biežāk izjust trauksmi.
6. Labāka gremošana. Saldumi samazina kuņģa sulas koncentrāciju, samazinot gremošanas fermentu aktivitāti. Tāpēc uzturvielu šķelšana nenotiek līdz galam, radot kuņģī vidi, kur sāk vairoties nosacīti patogēnās baktērijas, kas rada diskomfortu un imunitātes pazemināšanos.
7. Aizsargā sirdi. Enerģija, kas lielos daudzumos atbrīvojas, ēdot cukuru, bieži vien pārvēršas taukskābēs, kas izgulsnējas sirds asinsvadu sistēmā, apgrūtinot tās darbību un paaugstinot asinsspiedienu.
8. Uzlabo smadzeņu darbību. Pētījumos ir pierādīts, ka liels cukura patēriņš apgrūtina informācijas uztveršanu un kavē atmiņu, jo tiek bloķēta impulsu pārvade starp neironiem. Tas traucē domāt ātri un skaidri.
9. Nē – cukura diabētam! Tiem, kuriem ģimenē ir ģenētiska nosliece uz šo vielmaiņas traucējumu, jābūt ļoti uzmanīgiem ar produktiem, kas satur ogļhidrātus, un, jo īpaši, ar cukuru saturošiem produktiem, jo tie apgrūtina aizkuņģa dziedzera darbību, ievērojami palielinot risku saslimt ar cukura diabētu.
10. Vesela hormonālā sistēma. Tā nodrošina visu šūnu harmonisku darbību, bet skābā vidē, ko veicina cukura lietošana, hormoni nespēj adekvāti reaģēt uz notikumiem, kas risinās cilvēka ķermenī.
Cukurs nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk sāls, izvēlēties mazāk, bet labākus taukus, ēst produktus, kuros ir vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.
