Atmasko infarktu ar vienu vārdu S.I.R.D.S.!
S. – Sāpes, pēkšņi krūtīs, parasti aiz krūšu kaula (visbiežāk fiziskas vai emocionālas slodzes brīžos).
I. – Izteikta trauksme, nāves bailes, sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana.
R. – Reibonis, pārmērīgs nogurums, slikta dūša, vemšana.
D. – Dedzinošas, žņaudzošas vai plēsošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz citām ķermeņa daļām: kaklu, rokām, muguru.
S. – Sauc mediķus, zvanot 113, ja ir kāda no pazīmēm!
Atmasko insultu ar vienu vārdu Ā.T.R.I.!
Ā. – Atsmaidīt. Lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acs vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju!
T. – Turi. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas!
R. – Runā. Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu!
I. – Izsauc mediķus – zvani 113, ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām!
(Video materiāls arī krievu valodā):
“Smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, holesterīna un cukura (glikozes) līmenis asinīs, kā arī ķermeņa masas pieaugums ir dežurējošie infarkta riska faktori, kas ikvienam būtu jākontrolē,” uzsver Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve-Tāluts. “Katrs no tiem savā veidā veicina asinsvadu sieniņu izmaiņas – asinsvadi kļūst neelastīgi un vairs nespēj pietiekami paplašināties katrā sirds sitiena reizē. Holesterīns jeb taukvielas to dara tiešā veidā, ieguļoties asinsvados un tos sašaurinot. Ja tas notiek sirds asinsvadā, sirdij nepietiek asiņu un skābekļa, uz ko tā reaģē ar sāpēm. Tas ir noteicošais un biežākais miokarda infarkta simptoms. Pārējās pazīmes ir drīzāk pavadreakcijas, kuru kopums katram cilvēkam var atšķirties, taču reakcijai no apkārtējo puses jebkurā gadījumā jābūt zibenīgai – jāsauc neatliekamā palīdzība,” skaidro Dzērve-Tāluts.
“Mums patīk rēķināt procentus, bet jāatceras, ka aiz katra no tiem ir dzīvs cilvēks – māte, tēvs, dēls, māsa. Darām visu, lai pēc insulta pacienti atgriežas mājās pie ģimenes bez neiroloģiskiem runas vai kustību traucējumiem – lai vecmāmiņas atkal var lasīt mazbērniem pasakas,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Viņš uzsver – jo ātrāk insults jeb smadzeņu asinsrites traucējums tiek diagnosticēts un slimnieks nogādāts pie mediķiem, jo lielāka iespēja veiksmīgi atveseļoties. “Ir gadījumi, kad insults tiek atstāts bez ievērības un pie tā simptomiem vecmāmiņai radi uzvāra nomierinošu zāļu tējiņu ar domu “Nogaidīsim, gan jau pēc brīža pāries!”. Taču profesionāla medicīniskā palīdzība jāsniedz ne vēlāk kā 4,5 stundu laikā pēc insulta sākuma. Jo ātrāk rīkojamies, jo mazāk smadzeņu šūnu cilvēks zaudē.”