Ģimenē cilvēku daudz. Visus pabarot un paēdināt ir īsts piedzīvojums. Šeit jūs neatradīsiet skaistas bildes, rādu visu kā ikdienā ir
Un arī vecākajam gribas līdzi uz kojām dot kaut ko gardu. Šis nav pirmais gads, kad čakli strādāju pie konservēšanas. Agrāk vecākā paaudze mūs apgādāja ar gurķiem un tomātiem. No šī gada nosūtīja uz pašapgādi. Nācās mācīties arī to, bet tā tam jābūt. Ziemu ar krājumiem ir vieglāk pārdzīvot.
Pagājušajā gadā mēs, vecāki, “nolikāmies” visi reizē , un cik ļoti pietrūka gatavas burciņas ar zupu. Tepat Facebokā labestīgi cilvēki iemeta pārbaudītas receptes, atsūtīja arī mums. Mūsu ģimenē ir 8 bērni. Trīs kopīgie, piecus pieņēmām. Vecākais dēls dzīvo atsevišķi. Tas tā īsumā. Kā jau minēju, ģimene liela un visu pirkt veikalā ir nereāli un arī mēs vēlamies dot to dabīgāko. Pastāstīšu ko es gatavoju.
Tātad es iesālīju un iemarinēju gurķus un tomātus ar sīpoliem. Saka, ka marinēti sīpoli ir ļoti garšīgi.
Stāv tieši garderobē (pieliekamajā) uz grīdas. Ceru, ka nesprāgs. Boršču aiztaisīju bez kāpostiem, harčo mums ar vīru, Adžikas mērci un čilli mērci.
Ābolus esmu izkaltējusi pus katliņu 10 l, bet ziemas pārdzīvošanai vajag pilnu. Turpinām kaltēt. Šim nolūkam man ir dehidrators, nopirku to jau pirms diviem gadiem.
No saldākajiem augļiem izgatavojām ābolu čipsus atsevišķā maisiņā. Bērniem patīk tos grauzt pie filmas. Ābolus aiztaisījām gan kompotā, gan ēšanai sīrupā. Vārījām ābolu ievārījumu — pusi apēdām. Bez vienkāršajiem pievienoju āboliem apelsīnu sulu un kanēli. Neiedomājami garšīgi. Apēda visu.
Šodien braucam vākt ābolus pamestajos dārzos, citādi ziemai nekas nepaliks pāri, jo mani bērni ar burciņu brokasto.
Bez āboliem sapirkām arī kartupeļus. Paši nestādījām. Bijām talkā pie radiem, pēc traktora vācām maisos. Tas mūsdienās vairs neatmaksājas, ja nav savas tehnikas. Maksā par aršanu, vagu dzīšanu, izvagošanu, novākšanu…beigās sanāk 2x dārgāk. Tāpēc mēs katru gadu ejam talkā un tā kā mūsu ir daudz, visi labprāt mūs gaida talkās. Mums pāris maisus iedod katrā talkā. Ejam pie visiem, kas vien pasauc.
Turpat ejot no talkas atradām arī skolas dārzus — skolas jau sen vairs nav, bet ābeles aug. Agrāk šos ābolus skolās ievāca, glabāja un ar tiem baroja skolēnus visu ziemu. Tagad viss pamests, ciematā vairs nav skolas.
Kompotu izvārījām veselu tonnu: vienkārši ogas un ar piparmētru-apelsīnu un pat ar laimu. Viss noderēja: ķirši, dažādas jāņogas, aronijas, avenes un pat zemenes. Teica, ka līdz pirmajam sniegam pat nogaršot netaisīsies, bet jau 6 burkas beigušās. Atbrīvojušās burkas aiztaisīsim ar āboliem.
Glabājam uz plauktiem, pagraba pagaidām nav. Vīrs tikai ar solījumiem baro. Daļu burku turam divos vecos ledusskapjos — to, kas var sabojāties.
Un arī saldētava. Visas ogas bez cukura, zemenes veselas savā sulā, mellenes, brūklenes, avenes. Āboli pīrāgiem. Ķiršu un ķiršu maisījums pīrāgiem un trifelēm. Zaļumi, pildīti pipari (vakuuma iepakojumā), tomāti picai, sagataves borščam un cepešiem.
Godīgi sakot, pie plīts esmu piekususi. Bet tas bija tā vērts.
Izrādījās, ka visas šīs konservācijas man ir pa prātam. Kāpēc es agrāk tās negatavoju jau no paša sākuma? Pieredze nāk ar gadiem. Sākumā ir bail, ja nu nemācēšu.
Ak jā, vēl par ievārījumu aizmirsu — visi “piecu minūšu” ar agaru-agaru — sanāca kā džemi. Avenes pat izberzu caur sietu, lai bez sēkliņām. Tā visas ogas arī sadalīju — uz džemu, kompotu, saldēšanu.
Kabaču ikri!!! Kā es par tiem sapņoju! Sanāca kā bērnībā. Bet otra recepte bija “slinkā” — visu cep kopā un pēc tam ar blenderi — man nepatika. Citi garša. Atsevišķi visu apcept ir garšīgāk, kaut arī grūtāk.
Tagad noteikti ziemu izvilksim. Tik ābolīšus vēl jāizkaltē. Šādus kubiņus ledus formā es sasaldēju tējai. Trīs konteinerus. Viens kubiņš karstā tējā: upeņu, aveņu, melleņu un zemeņu maisījums. Ir ar piparmētru, ir bez.
Dalieties ar mīļākajām receptēm, pierakstīšu tās mūsu grāmatiņā.
Cik ļoti man noderēja pierakstu klade!!! Pie mums internets laukos ir kāds ir, nedēļu nebija, bet man taču gurķi!!! Internetu neatvērt, labi, ka biju safotografējusi, ātri pārrakstīju kladē un aiztaisīju. Jānopērk skaista kulinārā piezīmju grāmata un jāatgriežas pie pierakstiem, kā senajos labajos laikos.
Lasi vēl: Rudenī bankas sāks ierobežot skaidras naudas izsniegšanu – vai mūs tas ietekmēs
Neiztika arī bez kļūdām — kāpostu-tomātu-burkānu-paprikas salātu partija aizceļoja uz atkritumiem. Kaut kādēļ saskāba. 8 burkas. Viena burka gurķu uzpūtās. Tāpēc es daudz arī cenšos sasaldēt, jo tad vismaz zinu, ka nesabojāsies.
Lasi vēl: Es nopirku vecu grāmatu krāmu tirgū un starp lapām atrodu kādu papīra lapu – tālāko stāstu
Kad sālīju, aizsūtīju vīru uz tirgu piepirkt gurķus, jo savējo bija maz. Atveda 10 kg, es tos priecīgi liku skābēties. Atvēlētajā laikā sadalīju pa burkām, bet tie iekšā tukši!!! Domāju, ka pati esmu neveikla, sabojāju, gāju gudriem cilvēkiem forumā prasīt. Izrādījās, ka man ar rokām viss kārtībā, bet gurķi bija salātu, tie nav derīgi sālīšanai.
Ļoti gribu aiztaisīt vēl rasola un soļankas konservus, bet siltumnīcas tomāti jau beigušies, gaidām, kamēr zaļie nogatavosies — mums jau sākusies puve.
Ziemas krājumi nav tikai ēdiens burkās un maisos – tie ir arī rūpes, siltums un drošības sajūta visai ģimenei. Katrs ievārījuma burciņas vāciņš, katra kaltēta ābola šķēlīte vai sasaldēts ogu kubiņš ir kā mazs dārgums, kas glabā vasaras garšu un prieku. Visiem gaišas domas, gaidu jūsu receptes un konservēšanas padomus. Tiešām priecāšos par katru ieteikumu.
