Pēc dažiem gaidu, vilšanās, sāpju un asaru mēneši, atkal aktīvi sāka uzdarboties zēna sargeņģelis. Aleksandru adoptēja mācītāja ģimene, kura nejauši uzzināja par zēna traģisko stāstu. Viņa sieva, kura audzināja savus piecus bērnus, nešauboties viņu pieņēma savus apskāvienos.
Jaunie vecāki nestāstīja Aleksandram, ka viņa iepriekšējā “mamma” nomira dzemdībās, dzemdējot nedzīvu bērnu, bet “tētis” drīz vien nodzērās. Tagad Aleksandrs ir jau medicīnas institūta students.
Lasi vēl: Kāds liktenis piemeklējis pusaudžus, kas pārāk agri kļuva par vecākiem
Viņš ļoti mīl savus vecākus, brāļus un māsas. Kas attiecas uz sargeņģeli, tad viņš pat nešauboties izdzēsa no Aleksandra atmiņas tos briesmīgos brīžus, kurus viņam nācās pārdzīvot.
