Mēs visi vismaz vienu reizi esam dzirdējuši, ka mūsu rīcība agri vai vēlu atgriezīsies kā bumerangs pie mums atpakaļ. Austrumos to sauc par karmu, kristietībā – samaksu par pagātnē izdarītajiem grēkiem. Mūsu nākamā dzīves stāsta varoņi nemaz neiedomājās, ka viss nāks atpakaļ. Bet tieši tas arī notika.
Dēla māte sasirga un viņas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Savās pēdējās dzīves dienās māte dēlam lūdza tikai vienu – nepamest viņas slimo māsu, kuru visi uzskatīja par traku. Tieši tobrīd šī māsa sēdēja istabas stūrī pie sasirgušās māsas gultas un spēlējās ar lelli.
Šai sievietei bija 40 gadu, tomēr ģimene viņu nespēja pieņemt. Dēls uzskatīja, ka diez vai šai trakajai māsai, kā visi viņu sauca atradīsies vieta viņa ģimenē, jo viņa sieva šo 40 gadus veco sievieti nevarēja ciest.
Lasi vēl: Kurā pirkstā sieviete nēsā gredzenu, tādu karmu un likteni viņa sev veido
Dēls mātei paskaidroja, ka nespēs viņu pieņemt ģimenē, tomēr māte atbildēja, ka pēc viņas nāves lielā māja paliek viņam, bet māsai ir sagatavojusi trīs istabu dzīvokli. Dēls bija nesaprašanā no kurienes mātei tik daudz naudas, tomēr izrādījās, ka viņa kādu laiku apkopj kādu gados vecu skolotāju.
Viņa bija vientuļa un māte viņai palīdzēja mājas darbos un ar zālēm. Un šī sieviete uz mātes pārrakstīja savu dzīvokli. Kad māte nomira dēls paņēma viņas māsu pie sevis. Par laimi, viņa nesaprata, ka ir zaudējusi savu māsu. Dzīvoklī, kurš bija atstāts viņai dēls jau bija sācis remontu, lai varētu viņu izīrēt.
Dēla sieva nevarēja kundzi paciest, jo tā uzvedās kā bērns – spēlējās ar lellēm un runāja pati ar sevi. Bet sievai visvairāk tracināja, ka trakā sieviete visu laiku smaidīja. Pēc pusgada pēc mātes nāves dēls pārrakstīja dzīvokli uz sevi. Mātes māsa parakstīja visus dokumentus, pat nenojaušot, kas tie ir.
[…] Lasi vēl: Māte no aizsaules katru nakti nāca pie dēla sapnī un no sava kapa uzdeva tikai vienu jautājumu […]