Visai tipiska aina: sācis vēlu atgriezties no darba, velta mazā uzmanības, atsakās no vakariņām, aizbildinoties ar to, ka nav laika un radušās steidzamas darīšanas, un pāris reizes pat nav nakšņojis mājās.
Ar vīru esam precējušies jau 5 gadus. Esmu 30 gadus veca, man vīrs ir mans vienaudzis. Visus šos 5 gadus mums bija lieliskas attiecības, protams, gadījās arī pa kādam strīdam, bet tas nebija nekas nopietns.
Turklāt mēs nespējām klusēt un dusmoties viens uz otru ilgāk par pusstundu. Vārdu sakot, varētu gari un plaši stāstīt, cik ideāla bija mūsu ģimene. Viss bija tik labi, ka reizēm pat likās nereāli.
Tā vienkārši nemēdz būt… Un man izrādījās taisnība. Apmēram mēnesi atpakaļ sāku ievērot, ka vīra uzvedība ir palikusi dīvaina.
Teica, ka paliek pie draugiem skatīties futbolu.
Vārdu sakot, kādu dienu es braucu ar taksi no darba uz mājām. Apstājoties pie luksofora, blakus ieraudzīju sava vīra mašīnu. Viens no logiem bija vaļā. Bet blakus viņam sēdēja mana māsa!!! Tad es uzdrošinājos viņai piezvanīt (es pat nezinu, kāpēc tieši viņai.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
