Man bija 17, kad sapratu, ka esmu stāvoklī.
Attiecības ar bijušo klasesbiedru, sekss bez izsargāšanas. Esmu dzīvojusi ar vecākiem visīstākajos laukos, un daudz ko nezināju. Par kādiem prezervatīviem var būt runa, ja uz visu ciemu ir viens vienīgais veikals, kurā pat eļļu ne vienmēr var nopirkt.
Līdz pat 5-6 mēnesim biju domājusi, ka viss vēl pats par sevi kaut kā atrisināsies. Mēnešreizes atgriezīsies, bet es ēdu tik daudz tāpēc, ka es vienmēr biju daudz ēdusi. Un vispār, es esmu diezgan apaļīga.
Tieši liekā svara dēļ mana māte nebija pamanījusi grūtniecības sākumu. Vienkārši sāku vilkt platākus krekliņus, pat aizņēmos tos no tēva.
Mans tēvs, starp citu, ir fermeris. Tāpēc bijām pati pārtikusī ģimene ciemā. Viņš visu laiku braukājis uz pilsētu, kravām veda uz turieni gaļu un dārzeņus, bet atpakaļ brauca ar naudu. Viņš ir labs, bet ļoti stingrs. Pateikt viņam par grūtniecību būtu bijis vienlīdzīgi pašnāvībai.
Māte pamanīja pavisam nejauši, kad biju karinājusi veļu. Pieskrējusi man klāt, uzrāva manu kreklu augšā, un tūlīt saukusi tēvu. Uz saucieniem no pirts ātri atnāca tētis. Tālāk viss notika kā kino.
Nē, viņi nebija klieguši. Viņi klusējot sakravāja manas mantas un teica, ka mēs brauksim uz pilsētu. Ka tādu kaunu mūsu ģimenei nevajag, ka jātaisa aborts. Kad teicu, ka bērns jau kustās, māte aizcirta durvis.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā