Sāpīgais locītavu iekaisums – artrīts. Kas tas ir, kā ar to sadzīvot, kā ārstēt?

12. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules artrīta diena. Artrīts skar galvenokārt vecāka gadagājuma ļaudis, taču var piemeklēt ikvienu – pat bērnus. Sāpošas un stīvas locītavas, sapampuši pirksti un apgrūtinātas kustības var nopietni ietekmēt cilvēka ikdienu. Kas ir šī nepatīkamā saslimšana, kādi ir biežāk sastopamie artrīta simptomi un iemesli, kāpēc veidojas artrīts un kā no tā izvairīties, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

“Kustību prieku uztveram kā pašsaprotamu un pa īstam novērtējam vien tad, kad tas tiek ierobežots. Artrīts ir gana nepatīkams un sāpīgs, smagākajos gadījumos tas var traucēt pat vienkāršu ikdienas darbību veikšanu un ietekmēt ne tikai locītavas, bet arī citu orgānu darbību. Protams, ikviens laiku pa laikam no rīta pamostas stīvs, taču pret pastāvīgu locītavu stīvumu un sāpēm jāizturas atbildīgi, jo, laikus uzsākot ārstēšanu, iespējams novērst nopietnas sekas,” pauž Ieva Zvagule.

Kas ir artrīts?

Artrīts ir locītavas iekaisums. Tā ir dabiska organisma atbildes reakcija uz ievainojumu vai infekciju, kas izraisa sāpes, tūsku, apsārtumu, locītavu un saistaudu stīvumu, temperatūras paaugstināšanos locītavā un kustību traucējumus tajā. Iekaisums var būt pastāvīgs, pēc izārstēšanas tas var atjaunoties, bet smagākajos gadījumos izplatās arī uz citiem orgāniem. Artrītu var izraisīt trauma, bakteriāla vai vīrusu infekcija, smaga fiziska pārslodze vai autoimūna saslimšana, taču reizēm artrīts rodas arī bez redzama iemesla. Izšķir vairāk nekā 200 artrīta veidu, no tiem visizplatītākie ir osteoartrīts, podagriskais artrīts un reimatoīdais artrīts. Ja bojājuma vai iekaisuma procesā cieš piecas un vairāk locītavas, to sauc par poliartrītu.

Lai lasītu raksta turpinājumu, šķiriet nākamo lapu!