Istabas augs sansevjēra ir maz pazīstams ar šādu nosaukumu, pie mums tautā to dēvē par “līdakas asti” vai “sievasmātes mēli”. Šī auga dzimtene ir Āfrika, Dienvidamerika.
Tas ir visnekaprīzākais augs, ar garenām, mūžzaļām lapām un spēcīgu sakni. Līdakas aste var augt gan uz saulainu palodzi, gan arī slīgt ēnā. Bet, protams, labāk tai būs pie austrumu un rietumu logu palodzēm. Pret temperatūru arī nav pārāk prasīga, vasaras periodā derēs 18 – 27 grādi, bet ziemā 10 – 17 grādi, tas ir, istabas, kaut arī 10 grādos līdakas aste jau vairs neaugs.
Līdakas aste – informācijai
Augsne der jebkura, bet labāk izmantot maisījumu no velēnas un lapu zemes, un pievienot nedaudz smiltis. Drenāža ir obligāta. Istabas auga podam ir jābūt nevis dziļam, bet platam, jo saknes izaug spēcīgas un atrodas virspusē. Jāaplaista mēreni, jo augam nepatīk lieks mitrums, it īpaši ziemā. Ziemā jāaplej aptuveni 1 reizi 20 dienās, bet vasarā – 1 reizi 7-10 dienās.
Lasi arī: Līdzeklis, kura dēļ istabas augi aug uz nebēdu
Līdakas aste jālaista ļoti uzmanīgi, lai ūdens nenonāktu auga vidusdaļā, un tas nesāktu pūt. Un labāk ir aplaistīt par maz, nekā apliet par daudz. Istabas augs līdakas aste vēl arī zied, un vēl ar tādu aromātu kā baltās lilijas. Pēc ziedēšanas zieds ir jānogriež.
Līdakas asti pārstādīt var pavasarī, kad puķupods ir pilns ar saknēm, un augam ir kļuvis par šauru (kaut arī šaurībā tas labāk zied). Pieaugušu augu pārstāda reizi 2 – 3 gados. Šajā laikā var nodarboties ar pavairošanu.
Pavairošana notiek, atdalot saknes daļu, lapas fragmentu un jauno dzinumu. Istabas augs līdakas aste labi pacieš sausu gaisu, tāpēc tai nav vajadzīga bieža apsmidzināšana, bet tikai reizēm ar mitru lupatiņu noslaucīt lapas. Labi jūtas svaigā gaisā, bet ēnā. Nepatīk caurvēji.