Krānu un hromētu virsmu tīrīšana: kā atjaunot spīdumu ar vienkāršiem līdzekļiem

Virtuves un vannas istabas santehnikas uzturēšana kārtībā prasa regulāru piepūli, jo ciets ūdens ātri vien atstāj pamanāmas pēdas. Balti kaļķakmens nosēdumi, blāvums un ūdens pilienu pēdas uz hromētām virsmām ir bieža parādība, kas liek pat jaunai tehnikai izskatīties nolietotai.

Lai atjaunotu metāla detaļu sākotnējo spīdumu, nav vienmēr jāizmanto agresīva sadzīves ķīmija ar spēcīgu aromātu. Pastāv metodes, kas ļauj panākt labu rezultātu, izmantojot produktus, kuri parasti jau atrodas virtuves plauktos. Šajā rakstā aplūkota vienkārša un saudzīga pieeja jaucējkrānu, dušas stieņu un citu metāla virsmu tīrīšanai.

Dabīgas tīrīšanas pastas sagatavošana un īpašības

Viens no efektīvākajiem un reizē saudzīgākajiem līdzekļiem metāla virsmu kopšanai ir parastā cepamā soda, kas sajaukta ar nelielu daudzumu ūdens. Šāda kombinācija veido biezu pastu, kas mehāniski palīdz notīrīt netīrumus, taču nedarbojas kā rupjš abrazīvs, kas varētu saskrāpēt gludo hromu.

Lai pagatavotu šādu maisījumu, nelielā traukā ieber trīs ēdamkarotes sodas un pakāpeniski pievieno vienu līdz divas tējkarotes ūdens. Rezultātam jābūt viendabīgai masai, ko ir viegli uzklāt uz sūkļa vai drānas.

Soda ir unikāla ar to, ka tā maigi šķīdina vieglus kaļķakmens nosēdumus un taukainus pirkstu nospiedumus, neizdalot asus izgarojumus. Ja jaucējkrāni ir īpaši blāvi vai aplikums ir izteiktāks, maisījumam var pievienot pāris pilienus citrona sulas vai parastā galda etiķa.

Skābe reaģēs ar sodu, pastiprinot tīrīšanas efektu, taču šādā kombinācijā tā būs drošāka virsmām nekā tīrs, koncentrēts etiķis. Šāda mājās gatavota pasta ir piemērota ne tikai hromam, bet arī nerūsējošajam tēraudam, niķelim un misiņam, padarot to par universālu palīgu visā mājoklī.

Atšķirībā no daudziem veikalos nopērkamajiem pulveriem, sodas pasta neatstāj mikroskopiskas švīkas. Laika gaitā tieši šīs mazās skrambas, ko rada pārāk rupji tīrīšanas līdzekļi, padara metālu nespodru un raupju, kas savukārt veicina vēl ātrāku kaļķakmens pieķeršanos. Izmantojot saudzīgu metodi, virsma paliek gluda, un ūdens no tās notek vieglāk, ilgāk saglabājot tīrības sajūtu.

Pareiza tīrīšanas tehnika un virsmu apstrāde

Lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu, svarīga ir ne tikai pati pasta, bet arī tās uzklāšanas veids. Tīrīšanu ieteicams sākt no jaucējkrāna augšdaļas, pakāpeniski virzoties uz leju, lai noskalotie netīrumi netecētu uz jau notīrītajām vietām.

Pastu uzklāj uz mīksta sūkļa vai kokvilnas drānas un ar vieglām, apļveida kustībām ieberzē metāla virsmā. Nav nepieciešams pielietot lielu spēku; galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai līdzeklis nonāk saskarē ar visām detaļām, ieskaitot grūti aizsniedzamas vietas ap rokturiem.

Pēc pastas uzklāšanas to vēlams atstāt iedarboties uz vienu vai divām minūtēm. Šajā laikā soda paspēs saistīt netīrumus. Pēc tam virsmu noskalo ar tīru, siltu ūdeni. Ļoti būtisks solis, ko bieži izlaiž, ir virsmas pilnīga nosusināšana pēc mazgāšanas. Ja ūdens uz hroma nožūst pats, tas gandrīz vienmēr atstāj jaunas minerālvielu pēdas.

Izmantojot sausu, tīru kokvilnas vai mikrošķiedras drānu, jaucējkrānu vajag nopulēt līdz pilnīgam sausumam. Tas ne tikai novērš jaunu traipu rašanos, bet arī piešķir metālam to spogulim līdzīgo spīdumu, kādu parasti redzam jaunos izstrādājumos.

Šāda regulāra kopšana, kaut vai reizi nedēļā, novērš biezu kaļķakmens slāņu veidošanos, kuru noņemšanai vēlāk būtu nepieciešami daudz stiprāki līdzekļi. Turklāt šī metode ir droša mājdzīvniekiem un cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret spēcīgām smaržām, jo soda un ūdens ir pilnīgi bez aromāta.

Biežākie jautājumi par metāla detaļu kopšanu

Daudzi dārznieki un mājsaimniecības darbu veicēji interesējas, kāpēc labāk izmantot sodas pastu, nevis vienkārši apsmidzināt krānus ar etiķi. Atbilde slēpjas materiālu drošībā. Kaut arī etiķis lieliski šķīdina kaļķi, ilgstoša saskare ar tīru skābi var sabojāt dažu veidu dekoratīvos pārklājumus vai gumijas blīves, kas atrodas jaucējkrāna iekšpusē. Soda neitralizē etiķa agresivitāti, saglabājot tā tīrīšanas spējas, bet padarot procesu drošāku pašai santehnikai.

Vēl viens aktuāls jautājums skar sūkļu izvēli. Pat ja šķiet, ka netīrumi ir grūti notīrāmi, nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot metāla skaidas vai sūkļa raupjo, abrazīvo pusi. Hroma slānis ir salīdzinoši plāns, un mehāniski bojājumi uz tā ir neatgriezeniski. Mīksta drāna vai nolietota zobu birste grūti pieejamām vietām ir daudz piemērotāka izvēle kombinācijā ar sodas pastu.

Ja uz dušas stieņa vai jaucējkrāna pamatnes ir izveidojušies seni, cieti nogulsnējumi, kurus pasta neņem ar pirmo reizi, procedūru var atkārtot vai arī šajās vietās pastu uzklāt nedaudz biezākā slānī un atstāt uz ilgāku laiku, neļaujot tai pilnībā izkalst.

Sistemātiska pieeja un vienkāršu paņēmienu izmantošana ļauj uzturēt vannas istabu un virtuvi kārtībā bez liekiem izdevumiem un sarežģītām metodēm. Santehnikas spīdums ir atkarīgs ne tik daudz no izmantoto līdzekļu dārdzības, cik no regulāras un saudzīgas kopšanas.