Liela kļūda, ko pieļaujam ar valriekstiem: Kāpēc es tos tagad vienmēr pirms ēšanas mērcēju karstā ūdenī

Kad pagājušajā rudenī tiku pie krietna maisa ar lauku valriekstiem, biju priecīga, jo plānoju tos likt gan pie brokastu putras, gan cept kūkas. Tomēr, kad beidzot tos izlobīju un pagaršoju, mani gaidīja vilšanās – rieksti bija pamatīgi rūgti.

Sākumā domāju, ka visa raža būs jāmet ārā, jo šāds rūgtums pilnībā sabojā jebkuru ēdienu. Par laimi, es laicīgi uzzināju dažus vienkāršus veidus, kā šo situāciju glābt, un izrādījās, ka rieksti nemaz nav sabojājušies, tiem vienkārši vajadzēja nedaudz palīdzības.

Kāpēc valrieksti mēdz būt rūgti?

Valrieksti ir viena no tām sastāvdaļām, ko mēs labprāt pievienojam gan salātiem, gan gaļas ēdieniem vai saldumiem. Taču šis specifiskais rūgtums var parādīties pat tad, ja rieksti izskatās svaigi un veseli. Patiesībā pie vainas parasti nav pats rieksta kodols, bet gan tā plānā, brūnā miziņa. Tajā ir dabiskas vielas, ko sauc par miecvielām jeb tanīniem.

Reizēm šis rūgtums ir tik tikko jūtams un pat patīkams, bet citreiz tas burtiski “savelk” muti. Ja gadās tieši tāda partija, nav jēgas tos mēģināt lietot tādus, kādi tie ir. Svarīgi saprast, ka šis rūgtums ir dabiska parādība, un to var salīdzinoši viegli neitralizēt, nezaudējot paša rieksta garšu un vērtību.

Vienkāršākais veids rūgtuma noņemšanai

Ja esat izlobījuši riekstus un saprotat, ka tie rūgtuma dēļ nav baudāmi, talkā nāk parasts ūdens. Šis ir pats saudzīgākais un efektīvākais veids, kā atbrīvoties no nepatīkamās pēcgaršas. Viss, kas jādara – jāieber riekstu kodoli bļodā un jāpārlej ar karstu ūdeni.

Ūdenim nav jābūt verdošam, bet pietiekami karstam. Riekstus šādā peldē atstāj uz pāris stundām. Karstais ūdens iedarbojas uz rieksta miziņu un palīdz tanīniem “izvilkties” ārā. Daudzi pamana, ka pēc pāris stundām ūdens ir kļuvis tumšs un duļķains – tas ir tieši tas rūgtums, kas tagad palicis ūdenī, nevis riekstos.

Pēc tam, kad rieksti ir izmērcēti, tie obligāti jānoskalo zem tekoša auksta ūdens. Jāskalo tik ilgi, līdz ūdens, kas tek cauri sietam, ir pilnīgi dzidrs. Pēc šādas procedūras miziņa kļūst mīkstāka un rūgtums pazūd. Reizēm miziņa pati sāk atdalīties, un, ja vēlaties perfektu rezultātu, varat to viegli noņemt pavisam, lai gan parasti tas vairs nav nepieciešams.

Kā riekstus pareizi sagatavot uzglabāšanai

Ja riekstus esat izmērcējuši, bet neplānojat tos uzreiz apēst vai izmantot ēdiena gatavošanā, tos nedrīkst atstāt mitrus. Mitrums ir valriekstu lielākais ienaidnieks, jo tie ātri var sākt pelēt vai iegūt nepatīkamu piegaršu. Tāpēc pēc skalošanas riekstus rūpīgi nosusiniet ar papīra dvieļiem.

Vislabāk tos būtu izklāt vienā slānī uz kādas paplātes un ļaut tiem kārtīgi izkalst saulainā vietā vai vienkārši sausā, siltā istabā. Ja nav laika gaidīt, tos var ielikt cepeškrāsnī zemā temperatūrā uz īsu brīdi, lai liekais mitrums iztvaiko. Galvenais ir tos nepārcept, tikai izžāvēt.

Pareiza uzglabāšana – lai rieksti nebojātos

Daudzi no mums pieļauj kļūdu jau pašā sākumā, proti, riekstu uzglabāšanā. Reizēm valrieksti kļūst ne tikai rūgti, bet arī iekšpusē sačokurojas, paliek tumši vai pat sāk garšot pēc pelējuma. Tas bieži vien notiek tāpēc, ka rieksti pirms uzglabāšanas nav bijuši pietiekami izžāvēti.

Ja jums ir veseli rieksti čaulās, vispirms tos ieteicams izklāt un pāris dienas pažāvēt siltumā. Tikai tad tos var likt tālākai glabāšanai. Visilgāk un vislabāk valrieksti glabājas tieši čaulās – tās ir dabas radīts iepakojums, kas pasargā kodolu no gaismas un gaisa ietekmes.

Liela kļūda ir likt riekstus plastmasas maisiņos. Plastmasa neelpo, un jebkurš minimāls mitrums, kas palicis čaulā vai kodolā, tur radīs ideālu vidi pelējumam. Maisiņa vietā labāk izvēlēties dabīga materiāla maisiņus – no kokvilnas vai lina. Tos var viegli uzšūt pats no kāda veca krekla vai linu drānas. Šādā auduma maisiņā gaiss brīvi cirkulē, un rieksti paliek svaigi un garšīgi daudz ilgāk.

Šie mazie knifiņi man tiešām palīdzēja saglābt pamatīgu riekstu krājumu, ko citādi būtu norakstījusi. Tas neprasa daudz pūļu, bet rezultāts ir tā vērts.

Vai arī jums kādreiz ir gadījies nopirkt vai salasīt rūgtus riekstus? Kā jūs parasti rīkojaties – mēģināt tos kaut kā glābt vai vienkārši izmantojat tāpat? Padalieties ar savu pieredzi komentāros!