Virtuves izlietne atkal ciet: 3 vienkārši triki, kā to atbrīvot 5 minūtēs bez santehniķa

Virtuves izlietne atkal “stāv”: kā es pati tieku galā ar aizsprostojumiem. Manā virtuvē izlietne ir visvairāk nodarbinātā vieta, un jāsaka godīgi – tā ir arī visprasīgākā. Parasti viss sākas nemanāmi: ūdens notek par pāris sekundēm lēnāk nekā parasti, bet pēc pāris dienām tas jau sāk krāties un negribīgi burbuļot.

Esmu pamanījusi, ka visbiežāk tas notiek pēc lielākiem gatavošanas darbiem, kad trauku ir daudz un steigā ne viss tiek noskalots perfekti. Tādos brīžos uzreiz ir skaidrs, ka caurulēs atkal ir sakrājušies tauki, un, ja neko nedarīšu tagad, drīz būs vajadzīgas nopietnākas metodes vai pat palīdzība no malas.

Kāpēc izlietne vispār sāk niķoties?

Lielākā daļa no mums grēko ar vienu un to pašu – taukainām pannām un šķīvjiem. Pat ja mēs izslaukām lielākos taukus ar papīra dvieli, neliela daļa vienmēr nonāk izlietnē. Kad karstais ūdens caurulēs atdziest, tie paši tauki sastingst un pielīp pie sieniņām.

Laika gaitā pie šīm lipīgajām sieniņām sāk ķerties klāt pilnīgi viss: mazi kafijas biezumi, dārzeņu miziņu krikumi vai maizes drupatas. Tā veidojas tāds kā korķis, kas lēnām, bet neatlaidīgi sašaurina eju. Vēl viena zīme, ka kaut kas nav kārtībā, ir specifiska, nepatīkama smaka, kas nāk no notekas. Tas nozīmē, ka tie paši sakrājušies netīrumi tur vienkārši sāk bojāties.

Sagatavošanās darbi pirms tīrīšanas

Pirms es ķeros pie jebkādiem līdzekļiem, es vienmēr vispirms savedu kārtībā pašu izlietni. Nav jēgas liet kaut ko iekšā, ja notekas sietiņš ir pilns ar ēdiena paliekām vai ja izlietnē stāv netīrs ūdens.

Ja izlietnē ir sakrājies ūdens, es cenšos to izsmelt vai nogaidīt, kamēr tas lēnām aiztek. Tad es kārtīgi iztīru pašu metāla sietiņu un notīru vietu ap noteku. Vislabāk ir strādāt, kad virsma ir relatīvi sausa un tīra, jo tad pašgatavotais līdzeklis var uzreiz nonākt tur, kur tam jābūt – caurulēs, nevis vienkārši izšķīst stāvošā ūdenī.

Mans pārbaudītais maisījums, kas tiešām strādā

Esmu mēģinājusi dažādu dārgo ķīmiju, bet bieži vien visparastākie virtuves skapīša produkti strādā tikpat labi un nav tik kodīgi elpceļiem. Šeit nav nekādas maģijas, tikai parasta ķīmiskā reakcija un tauku šķīdināšana.

Lūk, kas man parasti nepieciešams:

Trauku mazgājamais līdzeklis: Jebkurš, kas tev mājās ir. Tā galvenais uzdevums ir “sagraut” taukus.

Sāls: Tas kalpo kā abrazīvs elements, kas palīdz labāk notīrīt nosēdumus no sieniņām.

Etiķis: Tas ir neaizstājams, lai radītu reakciju un tiktu galā ar smakām.

Dzeramā soda: Tā reaģēs ar etiķi un radīs putas, kas mehāniski kustinās aizsprostojumu.

Es parasti daru tā: nelielā trauciņā sajaucu pāris ēdamkarotes trauku līdzekļa ar ēdamkaroti sāls un pieleju apmēram pusglāzi etiķa. Visu to samaisu, līdz izveidojas kaut kas līdzīgs viendabīgai pastai vai biezam šķidrumam.

Kā es tīru caurules soli pa solim

Kad maisījums gatavs, es eju pie izlietnes. Vispirms pašā notekā ieberu vienu kārtīgu ēdamkaroti sodas. Uzreiz pēc tam lēnām leju iekšā savu sagatavoto maisījumu. Tu dzirdēsi šņākoņu – tas ir labi, tas nozīmē, ka soda un etiķis ir satikušies un sāk strādāt.

Mana lielākā viltība ir pacietība. Es parasti šo procedūru veicu vēlu vakarā, kad zinu, ka neviens vairs nemazgās rokas vai traukus. Ja atstāsi šo maisījumu darboties pa nakti, tas pa īstam paspēs atmiekšķēt visus taukainos aplikumus. No rīta viss darbs būs puslīdz paveikts.

No rīta es vispirms aiztaisu izlietni ar korķi un piepildu to pilnu ar karstu ūdeni. Kad izlietne ir pilna, es vienā rāvienā izrauju korķi. Lielais ūdens svars un spiediens vienkārši “izpūš” cauri visu to, kas naktī tika atmiekšķēts. Tas ir daudz efektīvāk, nekā vienkārši tecināt krānu.

Vienkārši ieradumi, lai aizmirstu par aizsprostojumiem

Lai man nebūtu jānodarbojas ar šo tīrīšanu katru otro nedēļu, esmu ieviesusi pāris vienkāršus noteikumus. Pirmais un svarīgākais – nekad nelej izlietnē taukus pēc gaļas cepšanas. Es tos parasti ieleju kādā vecā burciņā vai vienkārši izslauku pannu ar papīra dvieli, ko izmetu atkritumos.

Otrs – sietiņš izlietnē. Tas maksā dažus centus, bet ietaupa milzu nervus. Un vēl – reizi nedēļā es profilakses pēc izleju izlietnē tējkannu ar verdošu ūdeni. Tas palīdz aizskalot prom svaigos taukus, pirms tie ir paspējuši sacietēt.

Ja tomēr gadās tā, ka ūdens vispār neiet prom un mans mājas maisījums nelīdz, tad gan skaidrs, ka vaina ir dziļāk. Tad parasti nākas skrūvēt vaļā sifonu, kas atrodas zem izlietnes. Tas nav nekas sarežģīts – tikai jāpaliek apakšā spainis, lai ūdens neizlīst uz grīdas, un jāiztīra tur sakrājušies gruži.