Brīdinājums strādājošajiem Latvijā: tuvākajā laikā ierastā darba kārtība kļūs par pagātni

Šā gada 16. martā Rīgā norisināsies plaša mēroga starptautisks forums ar nosaukumu “Darba nākotne mākslīgā intelekta laikmetā” (Future of Work in the Age of AI).

Pasākums kļūs par nozīmīgu tikšanās vietu nozares profesionāļiem, politikas veidotājiem, uzņēmējiem un pētniekiem, apvienojot vairāk nekā 600 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm.

Foruma programmā paredzētas uzstāšanās un diskusijas ar vairāk nekā 60 ekspertiem un viedokļu līderiem no vairāk nekā 20 valstīm, kuri dalīsies pieredzē un ieskatā par to, kā mākslīgais intelekts maina darba tirgu, organizāciju darbību un nākotnes prasmes.

Tas ir tikai sākums: Meteorologi brīdina par -20 grādu salu, kas Latviju sasniegs jau drīz

Forums pulcēs plašu spektru dalībnieku no dažādām nozarēm un jomām, tostarp Eiropas politikas veidotājus, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju nozares vadošos ekspertus, izglītības un zinātniski pētniecisko institūciju pārstāvjus, kā arī pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, radot vidi daudzpusīgai pieredzes apmaiņai un diskusijām.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstība skars aptuveni 61% darbavietu Eiropā, būtiski mainot darba uzdevumu struktūru, ikdienas procesus un prasību kopumu darbiniekiem. Vienlaikus tiek lēsts, ka apmēram 7% profesiju nākotnē prasīs padziļinātu un ilgtermiņa pārkvalifikāciju, lai darbinieki spētu veiksmīgi pielāgoties straujajām pārmaiņām darba tirgū.

Valsts nodarbinātības aģentūras direktore Evita Simsone uzsver, ka Eiropas darba tirgus piedzīvo straujas un dziļas pārmaiņas, kurās arvien nozīmīgāku lomu ieņem mākslīgā intelekta attīstība. Šīs tehnoloģijas ne tikai maina darba organizēšanas principus, bet arī būtiski ietekmē to, kā cilvēki apgūst jaunas zināšanas, pilnveido prasmes un ikdienā veic savus darba pienākumus.

Viņas ieskatā spēja izprast un izmantot mākslīgā intelekta risinājumus drīzumā kļūs par neatņemamu prasību ikvienam, kas sper pirmos soļus darba tirgū vai vēlas ilgtermiņā saglabāt savu profesionālo konkurētspēju un pielāgoties mainīgajām nozares vajadzībām.

Viņas skatījumā jautājums vairs neaprobežojas tikai ar spēju lietot jaunās tehnoloģijas, bet gan ar prasmi tās jēgpilni integrēt ikdienas darba procesos un izmantot reālu, praktisku uzdevumu risināšanai.

Vienlaikus arvien lielāka nozīme būs cilvēka radošajam potenciālam, analītiskajai domāšanai un spējai risināt sarežģītas problēmas, kas kopā ar mākslīgā intelekta rīkiem veidos pamatu veiksmīgai profesionālajai attīstībai nākotnē.

Citi nozares speciālisti norāda, ka Eiropai šobrīd nākas vienlaikus risināt vairākus savstarpēji saistītus izaicinājumus — sabiedrības strauju novecošanos, akūtu darbaspēka un prasmju deficītu, kā arī sadrumstalotu un nepietiekami savstarpēji sasaistītu izglītības un darba tirgus sistēmu.

Šie faktori kopumā apdraud reģiona spēju pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām un saglabāt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Kā uzsvērts vietnē Futureofworkeurope.org, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju globālā mērogā, būtiski ir veicināt ciešāku sadarbību starp uzņēmējdarbības vidi un izglītības sektoru, mērķtiecīgi attīstīt mūžizglītības pieeju un nodrošināt iedzīvotājiem saprotamus, pieejamus un elastīgus prasmju apguves un profesionālās izaugsmes ceļus visas darba dzīves garumā.