- Antarktīdā suņi nav bijuši vairāk nekā 20 gadus, un tam ir vairāki interesanti iemesli
- Gaļas bumbiņas ar sēnēm un vistu – tik garšīgi, ka nepaliek ne drupačas
- Kā padarīt frikadeļu zupu gardāku – vīramāte iemācīja vienu vienkāršu triku, kas maina visu
- Vai tā ir taisnība, ka viens suņa dzīves gads ir līdzvērtīgs septiņiem cilvēka dzīves gadiem - interesanta zinātnieku atbilde
- 80/20 likums tīrai un sakoptai mājai: pieredzējušas mājsaimnieces to izmanto jau ilgu laiku
Kā gadu gaitā varēja rasties miljonu zaudējumi Latvijas budžetā – uzņēmējs skaidro iespējamu shēmu
Digitālajā vidē pēdējā laikā uzmanību piesaistījusi jauna pētnieciskas ievirzes platforma latvijaszagli.info, kurā apkopota informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma mehānismiem un ilgtermiņa lēmumu ietekmi uz publiskajām finansēm.
Publicētajos materiālos analizēti procesi, kas, pēc autoru domām, var būt veicinājuši to, ka nozīmīgi finanšu resursi ilgstoši koncentrējas ierobežotā uzņēmumu lokā.
Šo tēmu publiskajā telpā aktualizējis arī uzņēmējs Andris Ramoliņš, kurš norāda, ka viņa mērķis ir rosināt diskusiju par caurskatāmību un efektivitāti valsts kapitālsabiedrību darbībā. Ramoliņš uzsver, ka sabiedrībai ir būtiski izprast, kā tiek pieņemti lēmumi par publisko resursu sadali un kādas var būt šo lēmumu ilgtermiņa sekas nodokļu maksātājiem.
Video materiāls par situāciju:
Ilgtermiņa līgumu loma valsts resursu pārvaldībā
Viens no biežāk minētajiem piemēriem platformā saistīts ar AS “Latvijas Valsts meži” (LVM), kas pārvalda valsts mežu resursus. Analīzē īpaša uzmanība pievērsta ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), kuri nodrošina noteiktiem uzņēmumiem stabilu piekļuvi koksnes resursiem ilgākā laika posmā.
Pēc pētījumā minētā, šie līgumi paredz koksnes piegādes par cenām, kas atšķiras no brīvajā tirgū izsolēs novērotajām. Autori norāda, ka šāda pieeja var radīt atšķirīgus konkurences apstākļus nozarē. Uz nepieciešamību izvērtēt šādu līgumu ietekmi iepriekš norādījusi arī Konkurences padome (KP), aicinot atbildīgās institūcijas analizēt sistēmas atbilstību konkurences principiem.
202 miljoni eiro: resursu sadales mērogs
Saskaņā ar platformā apkopotajiem datiem laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam, izmantojot IML mehānismu, realizēti apaļkoki vairāk nekā 202 miljonu eiro vērtībā. Kā viens no lielākajiem šīs sistēmas dalībniekiem tiek minēta “PATA grupa”, kas darbojas mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē.
Autori uzsver, ka šie dati rosina plašāku diskusiju par to, kā ilgtermiņa līgumi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un tirgus attīstību, kā arī – kādas būtu nozares attīstības perspektīvas, ja izejvielu iegāde notiktu vienotiem tirgus nosacījumiem.
No atbalsta instrumenta līdz pastāvīgam mehānismam
IML sistēma sākotnēji tika ieviesta kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīcijas un attīstītu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Tomēr pētījumā secināts, ka laika gaitā šis mērķis ne vienmēr ticis konsekventi izvērtēts. Līgumu pagarināšana notikusi bez regulāras ražošanas modernizācijas un ekonomiskās ietekmes analīzes.
Rezultātā daļa uzņēmumu turpina koncentrēties uz pamata kokapstrādi, nevis tehnoloģiski sarežģītākiem risinājumiem. Autori norāda, ka tas var ietekmēt visas nozares attīstības tempu un inovāciju līmeni.
Ilgtermiņa līgumu termiņi un to ietekme
Platformā publicētajā informācijā minēti arī konkrēti līgumu termiņi. Piemēram, atsevišķu uzņēmumu līgumi ar LVM pēc vairākām izmaiņām ir spēkā līdz pat 2071. un 2072. gadam. Šādi termiņi, pēc autoru domām, būtiski ietekmē konkurences vidi, jo ierobežo jaunu tirgus dalībnieku iespējas piekļūt resursiem līdzvērtīgos apstākļos.
Konkurences padome ir uzsvērusi, ka valsts kapitālsabiedrībām jānodrošina neitrāla un caurskatāma rīcība, kas veicina godīgu konkurenci visā nozarē.
Brīvā tirgus piedāvājuma izmaiņas
Analīzē norādīts, ka, lai gan kopējais LVM realizētais koksnes apjoms ir nedaudz pieaudzis, izsoļu ceļā pieejamais apjoms ir samazinājies par 12,6%. Šī atšķirība galvenokārt saistīta ar piegādēm ilgtermiņa līgumu ietvaros.
Tas, pēc autoru domām, var radīt izaicinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no brīvā tirgus piedāvājuma.
Diskusijas un institucionālā reakcija
Pēc tam, kad Konkurences padome pievērsās padziļinātai situācijas izvērtēšanai un informēja atbildīgās ministrijas, publiskajā telpā sekoja aktīvas diskusijas par institūciju lomu un atbildību. Platformas autori norāda, ka šī reakcija apliecina jautājuma nozīmīgumu un nepieciešamību pēc atklātas, faktos balstītas sarunas par valsts resursu pārvaldību.
Plašāku informāciju un detalizētus materiālus par pētījuma secinājumiem iespējams atrast portālā: latvijaszagli.info
