Latvijas iedzīvotājiem var nākties samaksāt divreiz par nepopulāro pakalpojumu par kuru jau tā tiek daudz maksāts

Biedrība “Tiesiskums.lv” aktīvi aicina iedzīvotājus nepalikt malā un pievienoties OIK maksājumu atgūšanas kustībai, uzsverot, ka ikvienam ir tiesības cīnīties par taisnīgumu.

Tajā pašā laikā publiskajā telpā izskan arī brīdinājumi par iespējamām sekām. Piemēram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (politiskā apvienība “Jaunā vienotība”) intervijā norādīja – ja tiesa pieņemtu lēmumu, kas būtu labvēlīgs OIK atguvējiem.

Un tādā veidā tiktu nolemts, ka kompensācijas jāsedz no valsts līdzekļiem, tad faktiski tas nozīmētu pavisam vienkāršu lietu: rēķinu apmaksātu visa sabiedrība. Citiem vārdiem sakot, neatkarīgi no tā, vai kāds ir aktīvi iesaistījies šajā procesā vai nē, gala rezultātā maksātāji būtu mēs visi – nodokļu maksātāji.

A. Čakša uzsvēra, ka nevajadzētu lolot ilūzijas par tā saukto “mistisko valsts naudu”, jo patiesībā tādas nemaz nav.

Visa nauda, ar ko valsts rīkojas, ir veidota no iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem – gan ikdienas budžeta vajadzībām, gan arī neplānotiem vai īpašiem izdevumiem, tostarp šāda veida kompensācijām. Citiem vārdiem sakot, jebkurš lēmums par izmaksām no valsts kases tieši vai netieši skar katru nodokļu maksātāju, jo tieši sabiedrība ir šīs naudas patiesais avots.

Viņas skatījumā, diskutējot par OIK, ir būtiski godīgi atzīt, ka pats šāda mehānisma ieviešanas fakts bija stratēģiski nepārdomāts un pat neprātīgs solis. OIK kā sistēma nav tikai teorētiska kļūda uz papīra – tā reāli ir radījusi ievērojamus zaudējumus, vājinot Latvijas konkurētspēju un bremzējot tautsaimniecības attīstību kopumā.

Šis lēmums, kas sākotnēji tika pasniegts kā atbalsts noteiktiem mērķiem, ilgtermiņā ir kļuvis par smagu slogu gan uzņēmējdarbībai, gan iedzīvotājiem, atstājot negatīvas sekas visā ekonomikā.

Pašreiz sabiedrībā viedokļi par šo jautājumu ir skaidri sadalījušies – publiskajā diskusijā var redzēt divas pretējas nometnes.

Vieni uzsver, ka būtu pareizi rīkoties tieši tā, kā ierosinājusi minētā organizācija, uzskatot to par taisnīgu un nepieciešamu soli. Savukārt otri uzskata, ka šāds virziens nav pareizs, uzsverot riskus, iespējamās negatīvās sekas un alternatīvas pieejas. Šī sadalītā attieksme ilustrē, cik pretrunīgi un diskutējami ir jautājumi par OIK atgūšanu un valsts līdzekļu izmantošanu.

A. Čakšas skatījumā, ja šajā jautājumā tiks pieņemts juridisks lēmums, tas būs tiesu varas kompetencē, un gala vārdu teiks tiesas. Viņa norāda, ka viņu vienmēr satrauc situācijas, kad cilvēki ar augstām profesionālām kompetencēm pirmsvēlēšanu laikā aktualizē tēmas, kas ir īpaši jūtīgas un potenciāli sāpīgas visai sabiedrībai.

Tādas darbības var radīt nevajadzīgu spriedzi un emocionālu spiedienu uz sabiedrību, pat ja to mērķis sākotnēji šķiet politiski vai ideoloģiski pamatots.

Viņa piebilda, ka šāda situācija liek aizdomāties par patiesajiem motīviem un īstenajiem mērķiem šajā jautājumā.

Mums visiem jāapzinās, ka gala rēķinu mēs sedzam paši no savas kabatas. “Vai tas ir labi vai slikti? Grūti spriest – visam ir sava cena, un cilvēki mēdz kļūdīties,” sacīja A. Čakša, uzsverot, ka sabiedrībai jābūt apdomīgai un jāņem vērā gan iespējamās sekas, gan atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.