Zviedru augstskolas asociētā profesore un demogrāfe Zane Vārpiņa TV24 raidījumā “Dienas personība” sniedza plašu un detalizētu analīzi par Latvijas demogrāfisko situāciju
Īpaši izceļot galvenās problēmas, ar kurām valsts nākotnē, visticamāk, saskarsies. Viņas vērtējumā šie jautājumi ir īpaši nozīmīgi, jo tie tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaita dinamiku un ilgtermiņa sociāli ekonomisko attīstību.
Pēc Vārpiņas teiktā, pašreizējais demogrāfijas stāvoklis Latvijā vairs nav ne pārsteigums, ne noslēpums. Valsts jau ilgstoši atrodas tā sauktajā demogrāfiskajā bedrē, un viņa uzskata, ka šīs situācijas pamatā ir divi galvenie cēloņi, kuri noteiks demogrāfisko attīstību tuvākajā nākotnē.
Pirmais faktors, ko Zane Vārpiņa norādīja, ir ārkārtīgi zemā dzimstība 1990. gados.
Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušo bērnu skaits strauji samazinājās, un, kā uzsver demogrāfe, kopš tā laika dzimstības līmenis tā arī nav spējis pilnvērtīgi atjaunoties.
Tas nozīmē, ka pašreiz aktīvajā darba vecumā ienāk mazskaitlīgas paaudzes, kas savukārt tieši samazina gan darba tirgus potenciālu, gan nākotnes vecāku skaitu, radot ilgtermiņa izaicinājumus valsts demogrāfiskajai attīstībai.
Otrs būtisks trieciens Latvijas demogrāfijai, pēc Zanes Vārpiņas teiktā, ir plašie emigrācijas viļņi. Pēdējo desmitgažu laikā no valsts ir devušies prom simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt darbspējīgā vecumā, meklējot labākas dzīves un darba iespējas ārvalstīs.
Šī iemesla dēļ valsts iedzīvotāju skaits samazinās straujā tempā, savukārt sabiedrības struktūra kļūst arvien nesabalansētāka, radot izaicinājumus gan ekonomikai, gan sociālajai sistēmai ilgtermiņā.
Īpašas bažas Zanes Vārpiņas skatījumā rada darbspējīgā vecuma iedzīvotāju un bērnu skaita samazināšanās. Pēc viņas aplēsēm, “ja šobrīd Latvijā ir aptuveni 1,2 miljoni darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, tad pēc prognozēm 15 gadu laikā to skaits samazināsies par aptuveni 20 procentiem”. Šī tendence rada tiešus draudus valsts ekonomikai, sociālās nodrošināšanas sistēmai un pensiju modelim, liekot meklēt risinājumus ilgtermiņa stabilitātei.
Vienlaikus eksperte uzsver, ka iespējas būtiski ietekmēt demogrāfiskos procesus ir samērā ierobežotas. Finansiālie pabalsti un atbalsts ģimenēm, lai gan ir nozīmīgi, tomēr nav izšķirošais faktors, kas ietekmētu lēmumu par bērnu radīšanu. Vārpiņa norāda, ka zemā dzimstība ir plaši izplatīta tendence visā Rietumu pasaulē, tāpēc šī problēma nav raksturīga tikai Latvijai.
“Dzimstības līmenis Rietumu pasaulē ir ārkārtīgi zems, un Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits pieaug vienīgi pateicoties imigrācijai no citām valstīm,” norāda Zane Vārpiņa. Viņa uzsver, ka bez cilvēku pieplūduma no ārvalstīm arī ES iedzīvotāju skaits samazinātos.
Šie procesi ir globāla mēroga, un vietējie pasākumi — piemēram, mājokļu programmas vai papildu finansiālais atbalsts ģimenēm — var tikai daļēji mazināt to sekas, nespējot pilnībā novērst ilgtermiņa demogrāfiskās problēmas.
