Eiropas Komisijas veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Olivers Vārheji ir paudis gatavību izskatīt iespēju ieviest īpašu nodokļu sistēmu produktiem, kas satur paaugstinātu cukura, tauku un sāls daudzumu.
Šādas iniciatīvas mērķis būtu radīt papildu finansējuma avotu sabiedrības veselības aprūpei un vienlaikus veicināt sabiedrību izvēlēties veselīgākus produktus. Komisārs uzsvēra, ka šāda pieeja jau veiksmīgi izmantota attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kur nodokļu politika kalpo ne tikai kā ieņēmumu avots, bet arī kā preventīvs līdzeklis kaitīgo ieradumu mazināšanai.
Līdzīgā veidā arī neveselīgu pārtikas produktu patērētājiem, pēc viņa domām, būtu jāsniedz lielāks finansiālais ieguldījums, jo šīs grupas cilvēki, visticamāk, biežāk nonāk veselības aprūpes sistēmas redzeslokā un rada papildu slogu veselības budžetam. Par komisāra paziņojumu vēsta medijs “Euractiv”.
Kāds Eiropas Komisijas avots norādījis, ka apsveramā nodokļu sistēma neveselīgiem pārtikas produktiem varētu tikt balstīta uz digitālām lietotnēm, kas novērtē pārtikas pārstrādes līmeni un uzturvērtību, piemēram, populāro platformu “Truefood”. Šāda pieeja ļautu precīzāk identificēt un diferencēt produktus, kas satur pārmērīgu cukura, sāls vai tauku daudzumu, tādējādi nodrošinot taisnīgāku nodokļu piemērošanu.
Komentējot šo ieceri, Eiropas Komisijas veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Olivers Vārheji uzsvēra, ka iniciatīvas mērķis nav liegt cilvēkiem iespēju iegādāties viņu izvēlētos produktus. “Runa nav par to, lai ierobežotu cilvēku pieeju precēm, ko viņi vēlas iegādāties. Mēs varam ietekmēt viņu izvēli – un, manuprāt, tieši ar to mums arī būtu jānodarbojas,” piebilda Vārheji.
Pēc komisāra domām, līdzīgi kā nodokļi, kas ieviesti tabakas izstrādājumiem, arī šāda nodokļu politika varētu kļūt par efektīvu instrumentu, lai mazinātu neveselīgu produktu patēriņu un vienlaikus radītu papildu ieņēmumus sabiedrības veselības aprūpes finansēšanai.
Komisārs uzsvēra, ka gadījumā, ja diskusijas par iespējamo nodokļu ieviešanu turpināsies un nonāks līdz konkrētiem priekšlikumiem, būs ļoti svarīgi nodrošināt, lai visi no šī nodokļa iekasētie līdzekļi tiktu novirzīti vienīgi sabiedrības veselības stiprināšanai un profilakses pasākumiem, nevis izmantoti budžeta deficīta mazināšanai vai citiem saimnieciskiem mērķiem.
Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis jau patstāvīgi īstenojušas līdzīgu pieeju, ieviešot nodokļus neveselīgiem pārtikas produktiem. Piemēram, Latvijā ar akcīzes nodokli tiek aplikti saldinātie dzērieni, lai veicinātu patērētāju veselīgāku izvēli un radītu papildu ienākumus veselības aprūpes sistēmai.
Pašlaik vienpadsmit ES valstis un Katalonija ir ieviesušas dažādas nodokļu formas attiecībā uz produktiem, kas tiek uzskatīti par neveselīgiem. No tām deviņas valstis – Beļģija, Horvātija, Somija, Francija, Īrija, Latvija, Nīderlande, Polija un Portugāle – kā arī Katalonija, galvenokārt koncentrējas uz nodokli ar cukuru saldinātiem dzērieniem. Savukārt Dānija piemēro nodokļus saldējumiem, šokolādei un dažādiem konditorejas izstrādājumiem, bet Ungārija apliek ar nodokli gan saldinātos dzērienus, gan virkni citu pārtikas produktu ar augstu cukura, tauku un sāls saturu, tādējādi īstenojot plašāku pieeju sabiedrības veselības aizsardzībai.
