Strādājot pie 2026. gada valsts budžeta izstrādes un vidējā termiņa budžeta ietvara plānošanas, tiek iecerēti grozījumi gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos.
Šie grozījumi šobrīd ir nodoti saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu plašu viedokļu ievēršanu un efektīvu risinājumu izstrādi.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais priekšlikums paredz līdzsvarot nodokļu slogu starp ārvalstu investoriem un Latvijas rezidentiem – fiziskajām personām. Vienlaikus šīs izmaiņas radītu papildu ieņēmumus pašvaldību budžetos, jo IIN nodoklis ir viens no galvenajiem vietējo pašvaldību finansējuma avotiem, norāda ministrija, uzsverot, ka plānotās izmaiņas veicinātu gan investīciju vidi, gan vietējo budžetu ilgtspējīgu stiprināšanu.
“Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme, savukārt fizisko personu saņemtās dividendes ir pilnībā atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Sagatavotās likumu izmaiņas paredz, ka uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, nākotnē varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu režīmu.
Šajā modelī 15% UIN tiks ieturēts jau uzņēmuma līmenī par izmaksātajām dividendēm, savukārt fiziskajām personām piemērojams 6% IIN. Tādējādi plānotās izmaiņas nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgu un samērīgu nodokļu sistēmu, vienlaikus saglabājot valsts budžeta ieņēmumu līdzsvaru. Tāpat jaunais regulējums sniegtu investoriem skaidrākus un paredzamākus noteikumus, kas veicinātu ilgtermiņa investīciju vidi,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme, savukārt fizisko personu saņemtās dividendes ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Sagatavotās likumu izmaiņas paredz, ka uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu modeli: 15% UIN tiks ieturēts uzņēmuma līmenī par izmaksātajām dividendēm, savukārt fiziskajām personām piemērojams 6% IIN.
Šāda dalītā sistēma ļaus saglabāt kopējo nodokļu slogu aptuveni 20% apmērā, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp Latvijas un ārvalstu investoriem. Latvijas UIN likme 15% atbilst starptautiski noteiktajam minimālajam nodokļa līmenim un ir samērīga ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Savukārt ārvalstu investoriem samaksātais 6% IIN Latvijā būs iespēja ieskaitīt kā samaksātu nodokli savā rezidences valstī, ja attiecīgās valsts likumi to paredz. Tādējādi jaunais regulējums ne tikai saglabā valsts budžeta ieņēmumu stabilitāti, bet arī rada skaidrākus un paredzamākus nosacījumus investoriem, vienlaikus veicinot konkurētspējīgu investīciju vidi, skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme, savukārt fizisko personu saņemtās dividendes ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Sagatavotās likumu izmaiņas paredz, ka uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu modeli: 15% UIN tiks ieturēts uzņēmuma līmenī par izmaksātajām dividendēm, savukārt fiziskajām personām piemērojams 6% IIN.
Šāda dalītā sistēma ļaus saglabāt kopējo nodokļu slogu aptuveni 20% apmērā, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp Latvijas un ārvalstu investoriem. Latvijas UIN likme 15% atbilst starptautiski noteiktajam minimālajam nodokļa līmenim un ir samērīga ar citām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt ārvalstu investoriem samaksātais 6% IIN Latvijā būs iespēja ieskaitīt kā samaksātu nodokli savā rezidences valstī, ja attiecīgās valsts likumi to paredz.
Svarīgi arī uzsvērt, ka IIN daļa no dividendēm tiks ieskaitīta pašvaldību budžetos, tādējādi vietvarām nodrošinot papildu ieņēmumus, kas nepieciešami autonomu funkciju īstenošanai. Jaunais regulējums attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuru dalībnieki lēmuma pieņemšanas brīdī par peļņas sadali dividendēs būs tikai fiziskas personas, un to varēs piemērot tikai tad, ja visi dalībnieki piekritīs šim modelim. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri nevarēs izmantot alternatīvo nodokļu modeli, paliks spēkā esošais regulējums – 20% UIN uzņēmuma līmenī un IIN atbrīvojums fizisko personu dividendēm.
Grozījumi neattieksies arī uz peļņu, kas gūta līdz 2017. gadam un vēl nav sadalīta dividendēs, jo šai daļai jau ir piemērots cits nodokļu režīms. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, vienlaikus ar nākamā gada valsts budžetu, nodrošinot vienlaikus skaidrus noteikumus investoriem un stabilu ieņēmumu plūsmu gan valsts, gan pašvaldību budžetos, skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
