15. septembrī gaidāma ārkārtīgi reta un neparasta klimata parādība, kāda, pēc meteorologu provizoriskajām aplēsēm, nav pieredzēta vismaz simts gadu laikā.
Lielākajā daļā valsts teritorijas tiks novērotas anomāli augstas un noturīgas gaisa temperatūras, kas radīs nopietnus izaicinājumus gan cilvēkiem, gan dabai, gan arī tautsaimniecībai.
Īpaši izteikti šī parādība būs vērojama astoņos reģionos Tālo Austrumu daļā. Tur gaisa temperatūra paaugstināsies līdz pat 30–35 °C, kas ir rekordlielas vērtības septembra vidum. Šādos apstākļos rudens pirmais mēnesis faktiski izzudīs – laikapstākļi būs drīzāk vasarīgi, radot neparasta siltuma sajūtu laikā, kad ierasti valda pavisam citi klimatiskie apstākļi.
Arī valsts rietumu daļā gaisa temperatūra ievērojami pieaugs, sasniedzot 28–32 °C. Šādi rādītāji krietni pārsniedz reģiona klimatisko normu un var radīt papildu slodzi energoapgādes sistēmām, kā arī pasliktināt ekoloģisko situāciju, īpaši, ja būs paaugstināts mitrums un ierastie nokrišņi neparādīsies. Ziemeļu daļā prognozēti 27–31 °C, kas arī ir ļoti neparasti šim gada laikam. Tur, kur septembrī parasti jau gaida pirmo sniegu un gatavojas ziemas sezonai, valdīs vasarīgs siltums, kas saglabāsies vairākas dienas.
Tālo Austrumu pilsētās termometra stabiņš arī pakāpsies līdz 29–33 °C, kas būtiski pārsniedz klimatiskās normas. Sinoptiķi brīdina – šāda stabila karstā fronte šajā gada laikā ir nebijusi, un tās ietekme var būt jūtama gan lauksaimniecībā, gan dabiskajās ekosistēmās.
Eksperti skaidro, ka parādības cēlonis ir spēcīga anticiklona izveidošanās, kas ilgstoši saglabājas virs reģiona un izraisa siltā gaisa stagnāciju. Šis notikums tiek raksturots kā ārkārtējs un vēsturisks, un meteorologi uzsver, ka turpmākajās dienās gaidāma ne tikai spēcīga karstuma saglabāšanās, bet arī būtisks ugunsgrēku riska pieaugums un parasto klimatisko ciklu traucējumi.
15. septembris tādējādi kļūs par datumu, kas ieies klimatoloģijas vēsturē kā viena no ekstrēmākajām un mazāk pētītajām parādībām pēdējā gadsimta laikā. Meteoroloģiskais dienests turpina rūpīgi sekot situācijai un sola regulāri sniegt prognožu atjauninājumus, lai iedzīvotāji spētu sagatavoties iespējamajām sekām.
🌬️ Oktobris visiem sagādās grūtības – tā prognozē eksperti, norādot uz gaidāmajām krasajām pārmaiņām. Analīze rāda, ka rudens otrais mēnesis nesīs būtiskas novirzes no ierastās klimata normas, un tā vidus var izrādīties neprognozējams.
Speciālisti uzsver, ka oktobris daudziem reģioniem būs nelabvēlīgs. Laikapstākļi strauji mainīsies, īpaši pēc neparasti siltā septembra, kas Eiropas daļā ieies atmiņā ar rekordaugstu temperatūru. Centrālajos rajonos gaidāms pēkšņs aukstuma vilnis, kas izraisīs strauju gaisa temperatūras krišanos.
Ko sagaidīsim Latvijā..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Mēneša sākumā termometri rādīs ap +10 °C, bet līdz vidum tā varētu noslīdēt līdz +5 °C. Līdzīgas prognozes attiecas arī uz rietumu un ziemeļrietumu rajoniem, kur papildus aukstumam sagaidāmas arī stipras lietavas un brāzmains vējš, kas radīs ļoti nepatīkamus laikapstākļus.
Arī citās teritorijās prognozēts auksts un mitrs klimats. Dienas temperatūra oktobra vidū nepārsniegs +10 °C, bet spēcīgais vējš radīs vēl lielāku diskomfortu. Meteorologi brīdina – vairākos reģionos oktobra gaitā iespējams arī slapjš sniegs, tādēļ iedzīvotājiem jau laikus jārūpējas par siltāku apģērbu. Kopumā rudens vidus pakāpeniski tuvinās ziemas sezonai.
Nākamajā pirmdienā plkst. 21.19 iestāsies ekvinokcija, kas kalpos kā astronomiskā rudens sākuma punkts Zemes ziemeļu puslodē, savukārt dienvidu puslodē ar to tiks iezīmēta astronomiskā pavasara iestāšanās.
Ekvinokcijas laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, tādēļ visā pasaulē diena un nakts ir gandrīz vienāda garuma. Tomēr Latvijā šī līdzsvara sajūta pilnībā iestāsies nedaudz vēlāk – 22. septembrī diena vēl būs par aptuveni 13 minūtēm garāka nekā nakts, bet tikai 25. septembrī pirmo reizi šajā rudenī diena kļūs īsāka par nakti.
Šī atšķirība rodas dēļ gaismas laušanas jeb refrakcijas atmosfērā. Dienas un nakts garumu nosaka pēc brīžiem, kad pie horizonta parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis tā centrs, tāpēc arī rodas minētā nobīde.
Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums samazinās visstraujāk – vidēji par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas garums saruks līdz 21. decembrim, kad būs ziemas saulgrieži, un tie iezīmēs astronomiskās ziemas sākumu.
Gada tumšākais periods jeb tā dēvētā solārā ziema ilgst trīs mēnešus – no 6. novembra līdz 4. februārim. Savukārt solārais rudens Latvijā vienmēr sākas 6. augustā un noslēdzas 5. novembrī, un astronomiskā rudens sākums vienmēr sakrīt ar solārā rudens viduspunktu.
Meteoroloģiskais jeb termālais rudens tiek noteikts pēc gaisa temperatūras, proti, tas iestājas tad, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā temperatūra nepārsniedz +15 °C. Šogad šis nosacījums tika izpildīts neparasti agri – jau 20. augustā lielākajā daļā Latvijas, kas arī oficiāli kļuva par meteoroloģiskā rudens pirmo dienu.
