Es saņēmu sodu no ceļu likumsargiem, uzreiz to samaksāju, taču nākamajā rītā man piezvanīja. Diemžēl ar šāda veida situācijām saskaras daudzi autovadītāji.
Arvien biežāk viņi sastopas ar viltotiem ceļu satiksmes sodiem, kas tiek izplatīti, izmantojot krāpnieku sūtījumus, kas atdarina oficiālus ceļu likumsargu paziņojumus. Šajā rakstā tiks apskatīts, ko darīt, ja saņemat viltotu sodu, kā atpazīt viltojumu un kā neiekļūt noziedznieku slazdā.
Kas ir viltoti sodi un kas tos izplata
Iekšlietu ministrija jau ilgstoši informē par viltotu sodu problēmu, kurā iekļauti nepareizi dati. Tomēr pēdējā laikā šādu viltojumu skaits ievērojami pieaudzis. Iekšlietu ministrijas Kibernoziegumu apkarošanas departamenta oficiālais Telegram kanāls bija spiests publicēt brīdinājumu, ka 2025. gadā krāpnieki kļuvuši īpaši aktīvi. “Cilvēks saņem e-pastu vai ziņojumu ar paziņojumu: ‘Jūs esat pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus.
Izlasiet rezolūciju un samaksājiet sodu līdz 01.08.’ Vēstulei bieži pievienots PDF fails, kas veidots tā, lai izskatītos pēc oficiālas rezolūcijas. Dokumentā var būt norādīts personas īstais vārds, automašīnas numurs vai citi personas dati, kas rada autentiskuma sajūtu,” informēja Krievijas Iekšlietu ministrijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nelikumīgas izmantošanas apkarošanas departaments.
Parasti vēstulē vai ziņojumā ir poga “maksāt tūlīt”. Noklikšķinot uz tās, var rasties vairāki bīstami scenāriji.
Lietotājs tiek novirzīts uz viltotu vietni, kas ļoti līdzinās “Gosuslugi” portālam vai kādas lielas bankas tiešsaistes maksājumu lapai, kur iespējams samaksāt satiksmes sodus. Šajās lapās tiek prasīti bankas kartes dati – ne tikai kartes numurs, bet arī derīguma termiņš un trīsciparu CVV kods, kas atrodas kartes aizmugurē. Turklāt uz lietotāja telefonu bieži tiek nosūtīts kods, kuru arī prasa ievadīt lapā.
Dažkārt pēc pogas “maksāt tūlīt” nospiešanas tiek atvērta inficēta interneta lapa, kuras apmeklējums ļauj lejupielādēt ļaunprogrammatūru, kas nozog paroles – tostarp tūlītējo ziņojumapmaiņas programmu, e-pastu un banku lietojumprogrammu paroles – kā arī kontrolē ierīces kameru un mikrofonu. Ļaunprogrammatūra var ilgi palikt nemanīta, dodot krāpniekiem piekļuvi ne tikai upura bankas kontiem, bet arī uzņēmuma sistēmām, kas ilgtermiņā var traucēt visu organizācijas darbu.
Ziņojumi no krāpniekiem tiek sūtīti, izmantojot īsziņas, e-pastu vai tūlītējos ziņojumapmaiņas pakalpojumus. Eksperti norāda, ka uzbrucēji kopē reālu ceļu likumsargiem raksturīgo paziņojumu stilu, norāda ticamas sodu summas un pat reālus automašīnu reģistrācijas numurus, lai palielinātu upuru uzticību un pārliecinātu viņus maksāt viltotos sodus.
Iekšlietu ministrija uzskata, ka šādi viltoti paziņojumi netiek izplatīti vienkārši vientuļo hakeru darbības rezultātā, bet gan to īsteno organizētas noziedzīgas grupas. Šīs grupas apzināti vāc informāciju par automašīnu īpašniekiem no publiski pieejamiem avotiem, kā arī rīkojas ar resursiem, lai izveidotu viltotas tīmekļa vietnes, inficētu tās ar ļaunprogrammatūru un izstrādātu shēmas, kā izvairīties no likumsargu kontroles.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
