Cenu pieaugums tirgos jau novērojams
Kā piemēru zemkopības ministrs Armands Krauze minēja sezonālās ogas un dārzeņus – jau agrāk tirgos bija redzams, ka, piemēram, zemeņu un cūku pupu cenas ir būtiski augstākas nekā iepriekšējos gados.
Dārgāka Latvijas produkcija
Ministrs uzsvēra, ka šogad daudziem vietējiem produktiem, tostarp kartupeļiem, cena būs augstāka. Tas saistīts ar augsnes pārlieku lielo mitrumu, kā rezultātā raža bojājas daudz ātrāk. Līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās ar sadārdzinājumu Latvijas pārtikai.
Importa cenu kāpums gaidāms
Ņemot vērā šā gada nelabvēlīgos laikapstākļus un to izraisīto vietējās produkcijas piedāvājuma samazinājumu, šogad varētu pieaugt arī importa pārtikas cenas. Par to ceturtdien raidījumā “Spried ar Delfi” brīdināja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Aicinājums atbalstīt vietējos lauksaimniekus
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka pircējiem būtu lietderīgi iegādāties pārtiku tieši no zemniekiem, nevis caur starpniekiem. Viņa skaidroja, ka katrs starpnieks palielina gala cenu, bet pērkot tieši no ražotāja, lielāka naudas daļa paliek paša saimnieka maciņā. “Tas būs arī veids, kā atbalstīt lauksaimniekus,” viņa norādīja.
Viņa arī ieteica patērētājiem sākt veidot ziemas krājumus – vārīt ievārījumus un marinēt produktus. “Šis laikam ir tas gads, kad vajag mazliet kaut ko savārīt un samarinēt, lai ziemā ir ko ēst,” raidījumā sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, uzsverot, ka pārtikas cenu kāpums šogad ir neizbēgams.
Importa cenas kāpums nav risinājums
Zemkopības ministrs Armands Krauze norādīja, ka, lai gan importa pārtika palīdzēs aizpildīt vietējās ražas deficītu, tas nenozīmē, ka tā būs lēta. “Bieži vien, kad samazinās vietējais piedāvājums, arī importa produktiem cenas pieaug,” skaidroja Krauze. “Tāpēc domāju, ka patērētāji nevar cerēt, ka būs lēta produkcija, arī tā, kas nāks no ārzemēm,” viņš akcentēja.
Zaudējumu apmērs vēl nav galīgi zināms
Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka pagaidām nav iespējams pilnībā novērtēt radušos zaudējumus, jo vēl var būt gadījumi, kad uz postījumiem pieteiktās platības tomēr tiks novāktas. Tāpēc arī turpmāk būs iespējams iesniegt pieteikumus par lauksaimniecības postījumiem – šobrīd termiņš nav noteikts.
Lietavu un salnu postījumi milzīgā apmērā
Līdz 4. augustam lauksaimnieki LAD iesnieguši pieteikumus par salnu un lietavu nodarītajiem postījumiem 72 893 hektāru apmērā. No tiem lielo lietavu un plūdu dēļ cietušas platības 69 918 hektāru apjomā, savukārt salnas skārušas vēl 2975 hektārus. Tāpat būtisko lietavu dēļ šogad neapsēti palikuši vēl 5825 hektāri lauksaimniecības zemes.
Valdība izsludina ārkārtējo situāciju
Jau ziņots, ka valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim. Šis lēmums pieņemts, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Zemkopības ministrija uzsver, ka lauksaimnieki joprojām turpina iesniegt ziņojumus Lauku atbalsta dienestā (LAD), tāpēc bojāto platību apjoms un zaudējumi vēl pieaugs. Turklāt tiek norādīts, ka patiesie zaudējumi varētu būt vēl lielāki, jo ne visi zemnieki aktīvi ziņo par postījumiem.
Augļkopība smagi cietusi salnās
Pavasara salnas būtiski skārušas 2107 hektārus augļkopības kultūru platību. Visvairāk cietuši ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi. Šo zaudējumu apmērs provizoriski sasniedz 20,2 miljonus eiro.
Milzīgi zaudējumi graudkopībā un zālājos
Līdz 2025. gada 10. jūlijam LAD provizoriski aprēķinātie kopējie zaudējumi lauksaimniecībā sasniedza 63,886 miljonus eiro. Visvairāk pēc platības un vērtības cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji. Šo kultūru kopējie zaudējumi veido aptuveni 43,686 miljonus eiro.
