Peles var ļoti ātri ielavīties mājās, īpaši rudens vai ziemas mēnešos.
Meklējot siltumu un pārtiku, tās mēdz apmesties slēgtās mājas vietās, piemēram, bēniņos. Kad šie grauzēji ieperinās jūsu mājās, tie var kļūt par nopietnu traucēkli, radot plašus bojājumus.
Parasto mājas peļu un lauku peļu izskats
Ir divi biežāk sastopamie peļu veidi — mājas peles un briežpeles. Mājas peles parasti ir ļoti spalvainas un brūnas vai pelēkas krāsas, savukārt briežpeles ir divtoņu – ar brūnu muguru un baltu vēderu.
Mājas pele ir cilvēku līdzgaitniece, kas nav vietējā suga – tā ir izplatījusies visā pasaulē, sekojot cilvēkiem tūkstošiem gadu garumā. Šī ir visbiežāk sastopamā pele, kas iemitinās mājās un bēniņos.
Briežpeles biežāk sastopamas lauku reģionos vai piepilsētās, netālu no pilsētu robežām. Tās sauc par briežpelēm, jo to divtoņu krāsojums atgādina briežus.
Nosaukums “lauka pele” nāk no pieņēmuma, ka tās dzīvo zālājos un laukos, lai gan patiesībā tās apdzīvo dažādas vides.
Šie grauzēji atšķiras arī pēc izmēra. Mājas pele var būt no 6,3 līdz 8,2 cm gara, kamēr briežpeles – no 7 līdz 10 cm.
Tāpat atšķiras astes garums – mājas pelēm aste parasti ir tikpat gara kā ķermenis un spalvaina, bet briežpelēm – daudz īsāka un bez spalvām.
Ko ēd peles?
Peles ir visēdājas – tās ēd sēklas, ogas un kukaiņus. Kad tās iekļūst mājā, tās meklē un apēd praktiski jebko. Īpaši tās pievilina ēdiena paliekas un augsta taukvielu pārtika, piemēram, siers, bekons vai sviests.
Ja mājās ir kāds viegli pieejams ēdiens, peles to, visticamāk, mēģinās sagrauzt un apēst.
Lasi vēl: Vai tiešām ir jāizmazgā jaunas drēbes pirms to nēsāšanas ikdienā
Tipiska peļu uzvedība
Peles spēj dzīvot visdažādākajās vidēs – no mežiem līdz mākslīgām būvēm. Dabā tās parasti veido alas zem zemes, lai pasargātos no plēsējiem.
Ja mājā ir silts un ir pieejama pārtika, peles var tur dzīvot visu gadu. Kad temperatūra pazeminās, palielinās risks, ka šie grauzēji meklēs pajumti, siltumu un pārtiku tieši mājās.
Peles redze ir līdzīga cilvēku redzei, taču tās galvenokārt paļaujas uz ožu un tausti.
Tāpēc peles bieži seko viena otras atstātajām smaržu takām un veido noteiktus pārvietošanās maršrutus starp barības un ligzdošanas vietām.
Gan mājas, gan briežpeles ir nakts dzīvnieki, tādēļ dienas laikā tās parasti neredz un nedzird.
Mājas peles bieži vien ir vājākas konkurentes salīdzinājumā ar vietējām sugām un reti veido lielas kolonijas ārpus cilvēku tuvuma, ja apkārtnē ir citi sīkie zīdītāji, piemēram, briežpeles.
Kamēr mājas peles ir ļoti atkarīgas no cilvēkiem, briežpeles ir patstāvīgākas un veido teritorijas aptuveni 0,3 līdz 0,6 hektāru platībā.
Mājas peles parasti baidās no žurkām, jo žurkas mēdz peles apēst. Tomēr, ja resursu ir daudz, abas sugas var vienlaicīgi apdzīvot vienu māju.
Pazīmes, ka mājās ir peles
Pazīmes, kas liecina par peļu klātbūtni:
Melnas, cilindriskas fekālijas, apmēram 6 mm garas.
Bojāti pārtikas iepakojumi pieliekamajā vai virtuvē.
Sūnains, amonjaka smārds slēgtās telpās.
Netīrības švīkas gar grīdlīstēm vai grīdām.
Plēstas vai sakostas izolācijas, vadi un citi materiāli.
Skrāpēšanās skaņas sienās.