Vācijas ekonomikas lejupslīde padziļinās, un tiek prognozēts, ka 2024. gadā Vācijas ekonomikas lejupslīde turpināsies jau otro gadu pēc kārtas. Ražošanas nozares grūtības un globālā konkurence, jo īpaši no Ķīnas puses, izgaismo strukturālas problēmas. Paredzams, ka izaugsme atsāksies 2025. gadā.
Trešdien Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks paziņoja, ka sagaidāms, ka šogad ekonomika saruks par 0,2 %, kas ir par 0,3 % mazāk nekā iepriekš prognozētais pieaugums un iezīmē jau otro gadu pēc kārtas vērojamo lejupslīdi.
Šīs drūmās prognozes padara Vāciju par vienīgo G7 valstu ekonomiku, kurai 2024. gadā tiek prognozēta lejupslīde, turpinot 2023. gada kritumu par 0,3 %. Lejupslīde atspoguļo valsts ieilgušās strukturālās problēmas, t.sk. atkarību no ražošanas nozares un globālās konkurences, īpaši Ķīnas, negatīvo ietekmi.
Cerība uz atveseļošanos 2025. gadā
Neraugoties uz drūmajām tuvākās nākotnes perspektīvām, Vācijas valdība prognozē, ka 2025. gadā tautsaimniecības izaugsme atsāksies, paredzot, ka iekšzemes kopprodukts palielināsies par 1,1%, kas ir nedaudz vairāk salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 1,0%. Līdz 2026. gadam izaugsme varētu sasniegt 1,6 %, ko galvenokārt veicinās privātā patēriņa pieaugums un inflācijas stabilizēšanās.
Tomēr šīs prognozes ir atkarīgas no veiksmīgas strukturālo reformu īstenošanas un pasaules tautsaimniecības apstākļu stabilizācijas. Pēc Hābeka domām, izšķiroša nozīme ir visaptverošas izaugsmes pasākumu paketes, kas ietver 49 pasākumus, īstenošanai. Šo pasākumu mērķis ir atdzīvināt ekonomiku, veicinot ieguldījumus, paaugstinot ražīgumu un risinot ieilgušas strukturālas problēmas.
Hābeks uzsvēra, ka, ja šis plāns tiks sekmīgi īstenots, “ekonomika būs spēcīgāka, un vairāk cilvēku atgriezīsies darbā”, taču tā panākumi ir atkarīgi no abu parlamenta palātu atbalsta.
Inflācijas jomā valdība ir pārskatījusi savas prognozes
Paredzams, ka 2024. gadā inflācija samazināsies līdz 2,2 % salīdzinājumā ar 5,9 % pagājušajā gadā, un turpmākajos gados gaidāms turpmāks samazinājums, līdz 2026. gadam stabilizējoties 1,9 % līmenī.
Tiek uzskatīts, ka šāds inflācijas līmeņa samazinājums līdztekus algu kāpumam un nodokļu atvieglojumiem ir izšķirošs privātā patēriņa atdzīvināšanā, kas varētu veicināt mērenu tautsaimniecības izaugsmi 2025. gadā.
Strukturālās problēmas saglabājas
Vācijas ekonomikas problēmas vēl vairāk saasina drūmākas prognozes, ko sniedz ifo institūts, kurš uzsvēris, ka valsts ekonomika ir “iestrēgusi krīzē”. Saskaņā ar institūta sniegto informāciju gan cikliskie, gan strukturālie faktori būtiski ietekmē Vācijas izaugsmes perspektīvas.
“Vācijas ekonomika ir iestrēgusi un slīgst krīzē, kamēr citas valstis izjūt uzplaukumu,” sacīja ifo institūta direktora vietnieks profesors Dr. Timo Vollmershauzers.
Viņš skaidro šo nespēku ar vairākiem faktoriem, tostarp dekarbonizāciju, digitalizāciju, demogrāfiskajām pārmaiņām un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, piemēram, enerģijas cenu šoku un Ķīnas mainīgo lomu pasaules ekonomikā.
Vācijas rūpniecības bāze ir nopietni ietekmēta ilgākā laika posmā, kas liecina, ka lejupslīde ir saistīta ar strukturālām problēmām, nevis atspoguļo tikai īslaicīgu ciklisku lejupslīdi.
Ražošanas nozares iepirkumu vadītāju indekss (PMI) 2024. gada septembrī strauji samazinājās līdz 40,6 punktiem, kas ir jau 27. mēnesis pēc kārtas, ierindojoties otrajā sliktākajā vietā pasaulē aiz Mjanmas.