Tikai dažas nedēļas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES amatpersonas plāno samazināt dažus banku sektora aizsardzības pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos, vēsta Euronews.
Starptautiskā standartu noteicēju organizācija 2017. gadā izdeva reformu, kuras mērķis ir palielināt kapitālu, kas Eiropas bankām nepieciešams riska nodrošināšanai.
Bažas radīja tas, ka daudzi aizdevēji nepietiekami novērtē risku, izmantojot savus pielāgotos iekšējos modeļus, tādējādi padarot tos bīstami apdraudētus un riskējot ar jaunu nodokļu maksātāju glābšanas vilni, ja ekonomika pasliktinātos.
Pēc ilgām sarunām Brisele beidzot vienojās par sarežģītiem noteikumiem, lai īstenotu šo globālo vienošanos. ES dalībvalstis to beidzot parakstīja tikai 30. maijā.
Tagad Briseles amatpersonas ir nobažījušās, ka citas pasaules valstis nepildīs savu daļu no darījuma, jo ASV regulatori vēlēšanu gadā neīstenos strīdīgus pasākumus.
Vēl šomēnes ES izpildinstitūcija ierosinās atlikt dažus nesen veiktās pārskatīšanas aspektus.
Šis solis aizkavēs noteikumus, kas paredzēti, lai aizsargātu banku tirdzniecības portfeļus pret tirgus svārstību risku visā finanšu sistēmā, un kā tāds attiecas “tikai uz nelielu aspektu” nesen pieņemtajā likumā.
Saskaņā ar Komisijas sekundārajiem tiesību aktiem, kas pēc tam jāapstiprina Eiropas Parlamenta deputātiem un dalībvalstīm, noteikumi, kuriem iepriekš bija jāstājas spēkā 2025. gada janvārī, tiks atlikti vēl par gadu.
Taču, ņemot vērā, ka arī Apvienotā Karaliste draud vilcināties, ES nevēlas būt vienīgā jurisdikcija, kas kavējas un, iespējams, kavē savu banku konkurētspēju.
“Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar standartu ieviešanu citās jurisdikcijās, Komisija uzrauga starptautisko notikumu attīstību un ir gatava rīkoties, ja tas būs nepieciešams konkrētās jomās,” Euronews sacīja Komisijas pārstāvis.
Kavēšanās noteikti būtu populāra Eiropas rūpniecības pārstāvju vidū, kuri sūdzas, ka nepārtraukta rezervju palielināšana ierobežo to spēju kreditēt ekonomiku.
Šis solis tika sperts tieši pēc ES vēlēšanām, kurās tika ievēlēts labēji noskaņotāks un eiroskeptiskāks parlaments.
Komisija, kuras augstākās amatpersonas novembrī tiks pārceltas amatā, tagad var tikt pakļauta spiedienam samazināt birokrātiju, kas tiek uzskatīta par konkurētspēju kavējošu faktoru.
Jau notiek debates par to, vai Brisele atcels savus nozīmīgos klimata noteikumus, piemēram, aizliegumu pārdot jaunus benzīna un dīzeļdegvielas automobiļus.
Taču varētu būt arī plašāka virzība uz to, lai atceltu citas pēckrīzes finanšu noteikumu jomas, tostarp attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros – strukturētu aizdevumu paketes, kas tiek uzskatītas par finanšu krīzes cēloni.
Pēc ASV mājokļu tirgus sabrukuma 2008. gadā plaši izplatītā pārvēršanas vērtspapīros tālākpārdošana nozīmēja, ka daudziem aizdevējiem grāmatvedībā palika toksiski vai bezvērtīgi aktīvi.
Taču tagad Brisele, iespējams, vēlas mīkstināt dažus papildu kapitāla noteikumus, ko tā ieviesa, reaģējot uz šo situāciju, – aizsardzības pasākumus, kurus iepriekš aizstāvēja kreisi noskaņotie likumdevēji.
Šo plānu ir atbalstījusi Eiropas Centrālā banka un ES dalībvalstis, kas vērtspapīru lietošanas atsākšanu ir iekļāvušas to pasākumu saraksta augšgalā, kuru mērķis ir veicināt kapitāla tirgu attīstību.