Latvijas teātrī milzu sēru vēsts. Diemžēl aizsaulē devies izcils fotogrāfs un diža personība. Šis ir smags trieciens, gan ģimenei, gan viņa talanta cienītājiem.
Reinkarnācija ir uzskats, ka pēc cilvēka nāves viņa dvēsele atgriežas dzīvnieka vai cilvēka formā šajā vai citā pasaulē. Šis uzskats ir daļa no dažādām reliģiskām un filozofiskām tradīcijām visā pasaulē, un tas var iegūt dažādu interpretāciju un nozīmi atkarībā no kultūras, reliģijas vai personīgajiem uzskatiem.
Daži no galvenajiem uzskatiem par reinkarnāciju ietver:
Cikliskā dzīves un nāves procesa uzskats: Reinkarnācijas piekritēji uzskata, ka dzīve un nāve veido ciklisku procesu, kur cilvēka dvēsele nepārtraukti piedzimst un mirst, atgriežoties jaunā formā. Šis cikliskais process tiek saistīts ar dzīves mācību un attīstību.
Karma un iepriekšējās dzīves ietekme: Reinkarnācijas ideja parasti saistīta ar karmas likuma darbību. Cilvēka rīcība iepriekšējās dzīvēs ietekmē viņa nākamo dzimšanu un dzīves apstākļus. Sliktas rīcības rezultātā varētu nākties piedzīvot grūtības vai nepieciešamību mācīties konkrētu dzīves mācību.
No šīs pasaules prom pēkšņi ir devies fotogrāfs Laimonis Stīpnieks (1936– 2023), kura viens no galvenajiem lauciņiem bija tieši teātra foto.
Laimonis Stīpnieks dzimis 1936. gadā. No 1965. līdz 1990. gadam viņš specializējies arhitektūras fotogrāfijā dizaina, izstāžu un izdevējdarbības jomās.
Kopš 1969. gada viņš ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs. No 1974. līdz 2000. gadam viņš veltīja savus spēkus teātra fotogrāfijai, aktīvi sniedzot savu ieguldījumu skatuves izrāžu vizuālajos aspektos.
Arī interesanti: Ko nedrīkst darīt pie bankomāta. 5 izplatītākās kļūdas
Lasi vēl : Globa nosaucis 4 zīmes, kurām mainīsies liktenis 2024. gadā: “Pasaule apgriezīsies kājām gaisā”
Turklāt laikā no 1970. līdz 2000. gadam viņam bija nozīmīga loma mākslas darbu saglabāšanā, īpaši gleznu restaurācijas jomā. Šajā laikā viņš arī izstrādāja un ieviesa inovatīvus foto aprīkojuma un aksesuāru dizainus.
Portretu fotografēšana kļuva par vēl vienu viņa uzmanības loku, sākot ar 1970. gadu. 1970. gados viņš dziļi novērtēja dabisko formu estētisko pievilcību, īpaši ORWO krāsu slaidos.
No 1970. līdz 2000. gadam viņš cītīgi tvēra un apkopoja dažādus Vidzemes jūrmalas skatus, aptverot Ķurmragu, Ežurgu un Mantiņus, dažādos gadalaikos.
Turklāt no 1970. līdz 1990. gadam viņš nodarbojās ar grafiski ornamentālu un/vai daudzslāņu autorfotogrāfiju, tostarp akta fotogrāfiju. Kopš 2006. gada viņš ir veltījis savus pētījumus digitālās fotogrāfijas iespēju izpētei pilsētvidē un tiešā tuvumā.
Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!