“Kā tu mani garlaiko”, “Es tevi ienīstu”, “Es vēlos, lai es nebūtu tevi dzemdējusi/nodevusi bērnu namā”.
Šādi vārdi liek bērnam justies nemīlētam no vecāku puses, īpaši no mātes puses, un izjust mīļotā cilvēka zaudējumu. Rodas bailes no bezpalīdzības.
Bezpalīdzība un bailes noņem zemi zem kājām. Bērnam var attīstīties nervozitāte, trauksme, kad mamma dodas uz darbu. Viņam var šķist, ka viņš ir pamests.
Pēc psihologa domām, kad bērns iet, piemēram, uz bērnudārzu un mamma aiziet, viņš arī var domāt, ka ir pamests, sāks jautāt: “Vai tu mani paņemsi?”. Tā visa dēļ attīstās trauksme, kas var pāraugt psihosomatiskās slimībās.
Kopumā, pēc psiholoģes Helēnas Gamajunas domām, ja māte izrāda nepatiku pret savu bērnu, tad viņā aug ļoti spēcīgs aizvainojums. Šo smago sajūtu pret mammu tas nesīs visu mūžu. “Tas ļoti traucē uzticībai attiecībās, ļoti traucē kontaktēties ar pretējo dzimumu,” – uzsver eksperte.
Lasi vēl: Atklātas jaunas detaļas par traģisko gadījumu ar mazo Justīni: ”Mēs esam pārliecināti par šo”
Kopumā, dzirdot šādas frāzes, bērns sāk visus turēt aizdomās: neviens viņu nemīl, viņš ir ienīsts. Ir pat izveidojies modelis, ka cilvēks vēlēsies izpelnīties kāda mīlestību.
