Zemesriekstu jeb arahisa dzimtene ir Brazīlija, bet mūsdienās augu kultivē arī citās tropu un subtropu zemēs.
Zemesrieksts ir tauriņziežu dzimtas augs, kas no citiem pākšaugiem atšķiras ar to, ka augļi nogatavojas zem zemes pie saknēm. Patiesībā zemesrieksti ir nevis rieksti, bet, kā atzīst botāniķi, – pupas.
Zemesrieksti satur eļļu (līdz 53%), olbaltumvielas (līdz 37%), cieti (līdz 21%) un virkni citu vērtīgi vielu.
Nosacīti ierobežotās pieejamības dēļ tautas medicīnā zemesriekstus izmanto reti.
* Ņem 60 g riekstu ar visu čaumalu, aplej ar puslitru ūdens, uzvāra uz straujas uguns, tad liesmu samazina un uz lēnas uguns vāra 10 minūtes. Pret elpceļu kaitēm (akūtu laringītu, balss atjaunošanai), arī ķermeņa karstuma samazināšanai dzer pa 70 ml 3–4 reizes dienā. Izvārītos kodoliņus apēd.
* 60 g riekstu aplej ar glāzi ūdens un vāra 15 minūtes. Kā atklepošanu veicinošu līdzekli dzer no rīta tukšā dūšā. Novārījums būtiski palīdz arī pret hroniskām plaušu kaitēm. Kurss – 1 mēnesis.
* Zemesriekstu kodoliņi ļoti efektīvi palīdz bērniem, kas sirgst ar hemorāģisko diatēzi (saslimšana, kad ir pazemināta asinsrece un notiek stipra asiņošana).
* Ar hemofiliju slimajam bērnam dod 100–150 g viegli apceptu zemesriekstu. Asiņošanai jāapstājas aptuveni 2 dienās.
* Pret kuņģa čūlu, gastrītu, hemofiliju bērniem un hronisku nogurumu lieto rūpnieciski ražoto zemesriekstu eļļu – pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Kurss – 3–4 nedēļas.
* Pateicoties tam, ka riekstu sastāvā kālija sāļu ir daudz vairāk nekā nātrija sāļu, 100 g tukšā dūšā apēstu kodoliņu ir labs urīnu un žulti dzenošs līdzeklis.
* Zemesrieksti piedalās organisma dziļākajos bioķīmiskajos procesos, tāpēc alerģiskās diatēzes gadījumā ieteicams katru dienu pusstundu pirms maltītes apēst 50–120 g kodoliņu.