Mans vīrs nebija laimīgs. Viņš baidījās, ka viņa sieva neizdzīvos dzemdībās. Rūpes par mazu bērnu prasa lielu spēku un veselību. Bērns neiederas viņu dzīvē. Jā, viņš domāja tā, bet palika rūpīgs un gādīgs vīrs līdz pašai dzimšanai.
Vēlāk viss strauji mainījās… Iedomātā dzīve, ka viss būs labi un visi būs kā viena, liela laimīga ģimene pēkšņi sabruka.
Lasi vēl: Vai zināji, kāpēc sīpolu sagriež četrās daļās un pievieno tējai?
Piedzima viņu meita. Tēvs nespēja izturēt pirmo pārbaudījumu. Jaundzimušais bieži raudāja, tādēļ vīrs aizgāja no ģimenes, jo viņš nespēja pierast pie tādas dzīves. Jā, diemžēl tāds banāls iemesls – bērna raudas.
Viņš paskaidro savu rīcību ar to, ka 68 gadu vecumā viņam vajag mieru, klusumu un vairāk atpūtas. Mana sieva tik ilgi sapņoja par bērnu. Notika brīnums. Viņš ir pārliecināts, ka Atifa ir un būs laimīga māte, bet bez vīra pie sāniem.
Viņam bērns šādā vecumā ir pārāk liels šķērslis. Viņš nav radīts tēva lomai. Kāpēc bērnam nebūs tēva uzvārds, vīrs par to klusē. Sieviete bija briesmīgā situācijā: bez darba, naudas un vīra. Tikai ar bērnu. Bērnu, kurš viņu mīlēs līdz pēdējam elpas vilcienam.