* galvas reibonis un galvassāpes;
* troksnis ausīs;
* aizdusa;
* paātrināta sirdsdarbība.
Kolīdz šie simptomi parādījušies, nekavējoties jāiziet svaigā gaisā, bet, ja tādas iespējas nav, jāatver visi logi un jānoguļas uz grīdas – tvana gāze ir vieglāka par gaisu un vispirms uzkrājas tuvāk griestiem. Atgūties svaigā gaisā pēc vieglas saindēšanās var samērā ātri – 20–30 minūtēs.
Diemžēl ne vienmēr cilvēki pievērš uzmanību šiem pirmajiem satraucošajiem simptomiem, uzskata tos par noguruma vai satraukuma izpausmi un stāvokļa nopietnību izprot tikai tad, kad saindēšanās jau sevi atklāj pilnībā:
* seja kļūst sarkana (it kā tā degtu ugunī);
* acu priekšā sāk ņirbēt mušiņas;
* iestājas vispārējs nespēks;
* parādās slikta dūša, reizēm vemšana.
Šādā gadījumā kavēšanās vārda tiešā nozīmē var maksāt dzīvību: ja steidzami nekas netiek uzsākts, oglekļa monooksīds var izraisīt neatgriezeniskus procesus nervu sistēmā.
Cik vien ātri iespējams, jāizvēdina telpa, uz pieres jāuzliek auksta komprese, jāizdzer glāze ūdens, kurā izšķīdināti 3–4 pilieni ožamā spirta. 4–5 minūtes maksimāli dziļi jāelpo svaigs gaiss, papildus palīdzot plaušām ar roku kustībām: ieelpojot tās izpleš uz sāniem, izelpojot saliec. Pēc tam jāizdzer tasīte stipras karstas un saldas kafijas (vai tējas), jāliekas gultā un silti jāsasedzas. Jāpaguļ ne mazāk kā stunda, un vēlams, lai vēl kāds cilvēks šajā laikā būtu tuvumā. Aizmigt guļot nedrīkst, jo miega laikā plaušas strādā mazāk aktīvi un palēninās sirdsdarbība, tāpēc tvana gāze no organisma tiek izvadīta lēnāk.