Cilvēka reakcijas uz laika apstākļu izmaiņām ārsti par nopietnu problēmu neuzskata. Taču statistika liecina, ka attīstītajās valstīs aptuveni trešdaļai vīriešu un pusei sieviešu ir pastiprināta meteojutība. Pēdējos gados reakcija uz laika apstākļiem kļuvusi arī stipri jaunāka – mūsdienās uz tiem reaģē pat bērni un pusaudži. Īpaši laika apstākļu izmaiņām ir pakļauti cilvēki ar hroniskām sirds-asinsvadu sistēmas slimībām: hipertoniju, sirds išēmisko slimību, stenokardiju, sirds mazspēju un tie, kas pārcietuši infarktu.
Viņu pašsajūta bieži vien pasliktinās jau dažas stundas pirms krasām gaisa temperatūras vai atmosfēras spiediena izmaiņām. Uznāk nespēks, galvassāpes, sāk sāpēt locītavas, bet stenokardijas lēkmi var izprovocēt pat vēja virziena izmaiņas. Viens no visnelabvēlīgākajiem faktoriem sirdsslimniekiem ir augsts gaisa mitrums, bet pēkšņas nāves gadījumi bieži vien sakrīt ar tuvojošos negaisu.
Pie ārsta ar sūdzībām par slikto pašsajūtu, ko izraisa laika apstākļu maiņa, aiziet tikai retais, tāpēc svarīgi zināt, kā pareizi rīkoties šādās situācijās. Zinot, kad gaidāmas nelabvēlīgās dienas, jau laikus var veikt profilakses pasākumus, kas palīdz izvairīties no veselībai nevēlamām sekām.
Pirmkārt, krasi manoties laika apstākļiem, obligāti jāsamazina gan fiziskā aktivitāte, gan garīgā spriedze, kas var izraisīt pārpūli. Hipertoniķiem un hipotoniķiem šādās dienās jāseko asinsspiedienam. Ja lietotā preparāta parastā deva nepalīdz, jākonsultējas ar ārstu un jāizdara devas korekcijas, kas būtu piemērotas laika apstākļu izmaiņām.
Otrkārt, šajās dienās nedrīkst pārslogot kuņģi ar gaļu, ceptiem un trekniem ēdieniem. Pilnībā jāatsakās no asām garšvielām un alkohola. Priekšroka dodama piena un augu valsts produktiem. Katru dienu vēlams izdzert 2–3 litrus šķidruma, daļu – augļu un dārzeņu sulu veidā. Ieteicams ir dzērveņu dzēriens, brūkleņu vai asinszāles uzlējums.
Jācenšas arī maksimāli vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Bet pret bezmiegu un pastiprinātu uzbudinātību palīdzēs kāds nomierinošs līdzeklis, piemēram, baldriāni.