Laiks gāja uz priekšu, es tā arī nespēju samierināties ar mazo urkšķi manās domās, ka mums ar vīru vajadzētu parunāt par to, kas ir samilzis mūsu attiecībās. Kad vienu dienu vīram uzdevu šo jautājumu, vai mūsu attiecībās viss ir kārtībā, viņš mirklīti iepauzēja, paskatījās uz mani, bet pēc tam teica: “Nē, piedod! Bet esmu priecīgs, ka uzsāki šo sarunu, jo pats nebūtu tai saņēmies.”
Man uz mirkli apstājās sirds… Viņš mani pamet? Krāpj? Viņš ir slims vai kaut kas cits nav kārtībā?
Šis mazais klusuma mirklis, kas ilga vien 5 sekundes, šķita ieilgstam mūžam. Tad viņš turpināja:
“Es jau tik ilgi klausījos tavās žēlabās, ka vairs nespēju to izturēt. Vienu dienu devos uz bāru brutāli piedzerties, un tad es sastapu viņu – sievieti, kurai interesē tas, kā iet man, nevis nemitīgi jāsūkstas par to, kā iet viņai!”
Daļiņa manis tobrīd nomira… “Un tālāk?”
“Un tālāk ir nepatīkamākais – es tevi jau mēnesi krāpju ar viņu…”
Lēnām, cenšoties sagremot tikko dzirdēto, es nevarēju saņemties pateikt vienu saprātīgu teikumu. Tādēļ klusēju…
“Bet, mīļā, tā kā mēs pēdējā laikā esam tik mīļi viens pret otru, es sapratu, ka pieļāvu šausmīgu kļūdu. Ilgi domāju, vai tev to teikt, bet zinu, ka vēlos, lai tu man piedod, tādēļ nāku ar šo visu atklātībā.”
Šeit gan es ne brīdi nedomājot atbildēju: “Es vēlos šķiršanos! Un pēc iespējas ātrāk!”
Kāda ir visa šī stāsta morāle? Dāmas, nekad problēma nav tikai vienā no partneriem. Vienmēr problēmas rašanās sākas brīdī, kurā vainīgi ir abi. Manā gadījumā vaina bija tāda, ka es visu izgāzu uz vīru, bet vīra gadījumā problēma bija tajā, ka viņš nekad man neteica, ka viņam ir par smagu mani atbalstīts, ka viņam ir nepieciešams arī atbalsts no manis, nevis tikai sūkstēšanās. Es nekad mūžā līdz galam neaizdomājos, ka vīrs tik ļoti cieta no tā, turklāt man vienmēr likās, ka viņš ar to visu tiek ļoti labi galā.
Mīļās dāmas, runājiet ar savām otrajām pusēm! Bet vienu es saku uzreiz – ja jūsu vīrietis jūs krāpa, nav jēgas viņam piedot, jo vienu brīdi dzīvē jūs viņam bijāt otrajā plānā, turklāt pieļāvāt viņam to un piedevāt. Kur garants, ka tā nebūs atkal? Vai jūs esat ar mieru iet cauri šīm sirdssāpēm un nepatīkamo sajūtu visa mūža garumā?
Cieniet sevi, saudzējiet sevi, nepārstrādājieties, klausiet mīļoto cilvēku, bet arī ļaujiet izteikties abām pusēm!