2. Čili pipari gan svaigā un sausā, gan arī pulverveidā jebkuram ēdienam sniedz izteiktāku garšu. Ja esi pikanta un pat asa ēdiena cienītājs, nedaudz mazāk nekā pusi tējkarotes (aptuveni 1 – 1,5 gramus) čili piparu ir vērts pievienot ēdienam ikdienā, jo tajā ir vitamīns B6, kas palīdz uzlabot vielmaiņu, savukārt vitamīns K1 rūpējas par veseliem kauliem un veiksmīgu nieru darbību.
3. Rozmarīns ir izteikti aromātisks garšaugs, kas ir bagātināts ar antioksidantiem un tas palīdz novērst organisma šūnu bojāšanos. Rozmarīna eļļa veicina matu augšanu, kā arī palēnina matu sirmošanas procesu. Savukārt rozmarīnā esošā karnozīnskābe palīdz mazināt stresu un aizsargā nervu sistēmu kopumā. Ikdienā ieteicams uzņemt 4 – 6 gramus (nedaudz vairāk kā vienu tējkaroti) rozmarīna.
4. Kardamons ir saldeni ass garšaugs, kas bieži vien sastopams ķirbju garšvielu mikslī. Lai gan tā nav vietējā garšviela, tas ir ļoti vērtīgs. Kardamons lieti noder vēdersāpju remdēšanai, kā arī tas spēj mazināt iekaisuma radītās sekas. Šis garšaugs jo īpaši ieteicams cilvēkiem, kuri cieš no paaugstināta asinsspiediena, jo kardamonam piemīt īpašības, kas spēj to pazemināt. Kardamons ir bagātināts ar vērtīgiem minerāliem – magniju un cinku. Šie minerāli nepieciešami tiem cilvēkiem, kuri ikdienā nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm. Magnijs un cinks palīdz arī novērst sirds saslimšanas riskus. Vislabāk šo garšaugu uzņemt dabīgā veidā, tomēr, ja tas nav iespējams, talkā nāks aptiekā pieejamie uztura bagātinātāji un citi produkti, kas to satur – piemēram, ēteriskās eļļas, šampūni, gēli, kapsulas.
5. Kanēlis ir bagātīgs antioksidantu avots, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem – aktīvām molekulām, kas ievērojami paātrina ādas novecošanos. Tas līdzīgi kā kardamons, nav vietējās izcelsmes, taču tam piemīt virkne veselību uzlabojošu īpašību. Viena no kanēļa labajām īpašībām ir tā saldā garša, zemais kaloriju daudzums, tāpēc ikdienā ēdiena garšu noteikti ir vērts papildināt ar vienu tējkaroti kanēļa. Kanēli ieteicams lietot diabēta slimniekiem, jo tas bloķē konkrētus enzīmus – alanīnus, kas ļauj glikozei (cukuram) nokļūt asinīs. Pēc maltītes ar augstu cukura līmeni, kanēlis cīnās, lai cukurs nenokļūtu asinsritē.