“Aktīvi vakcinēties nāk arī pensionāri. Liela daļa saka, ka to uzskata par pašsaprotamu, jo viņi bieži dodas uz mežu. Kāda gados veca paciente stāstīja, ka pret encefalītu potējas, jo nodarbojas ar nūjošanu, un bez vakcinācijas dabā taču nedošoties.”
Tāpat jāatceras, ka, gribot ietaupīt uz kārtējās vakcīnas rēķina, cilvēks nereti sev rada vēl lielākus izdevumus. “Cilvēki bieži kavē vakcinācijas grafiku, un tad ir jātaisa antivielu analīzes. Tie ir lieki izdevumi. Pie tam bieži vakcināciju šādos gadījumos jāatsāk no nulles. Ir klienti, kuri potēšanos no jauna sākuši pat piecas reizes. Izdevīgāk taču ir saņemt trīs pamatpotes un tad revakcinēties tikai ik pēc trim vai pieciem gadiem,” atgādina Akmane.
Ārvalstu prakse: ja esi neapzinīgs, par ārstēšanos maksā pats
Viņasprāt, ir jādomā par veidiem, kā cilvēkus mudināt uzņemties atbildību par savu veselību.
“Mašīnas un mājas mēs apdrošinām, saprotam, ka jāmazina riski. Taču veselību neapdrošinām. ASV cilvēkiem, piemēram ir paredzēta vakcinācija pret gripu. Ja cilvēks šo vakcināciju veikt ir atteicies vai tam nav būtisku iemeslu, saslimšanas gadījumā viņam pašam no savas personīgās kabatas jāsedz ārstēšanas izdevumi. Mums, piemēram, valsts bērniem apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu 27 novados, taču to izmanto nebūt ne visi,” viņa saka.
Latvijā pēdējos gados par vakcināciju pret ērču encefalītu domā uzņēmumos, kuru darbinieki strādā ārpus telpām, un tādējādi pakļauti lielākam saslimšanas riskam. “Šādos uzņēmumos cilvēkiem, kuri neveic vakcināciju vai atsakās to darīt, nereti liek parakstīt atteikumu, kurā teikts, ka saslimšanas gadījumā šie darbinieki paši uzņemas pilnu atbildību par savu veselību. Dažkārt tas kādam liek aizdomāties,” tā Akmane.
Ērču aktivitātes periods Latvijā kļuvis nenosakāms
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka daudz cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas tieši rudens mēnešos – sēņošanas un ogošanas sezonā. Akmane norāda, ka ērču aktivitātes periodu Latvijā klimatisko pārmaiņu rezultātā vairs nav iespējams prognozēt.
“Laiks, kad cilvēki izvēlas sapotēties un būt gatavi sezonai, Latvijā vairs nav akmenī cirsts. Ziemas ir siltas, un ērces gadījies noņemt pat janvāra mēnesī. Tāpēc arī cilvēki tagad vakcinējas visu cauru gadu, arī vasarā un rudenī.”
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Pagājušajā gadā saslimstība ar ērču encefalīta pēc ilgāka laika atkal kāpusi, palielinoties par aptuveni 30%.
Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.