Eiropas Savienībā notiek būtiskas izmaiņas saistībā ar skaidras naudas lietošanu, jo ir pieņemts jauns politikas kurss, kas ietekmēs visu dalībvalstu iedzīvotājus
No 2027. gada stāsies spēkā jauna regula, kas noteiks vienotu skaidras naudas darījumu ierobežojumu visā ES teritorijā. Šī iniciatīva ne tikai cenšas novērst pašreizējās likumdošanas nepilnības, bet arī aktīvi vēršas pret nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar lielu skaidras naudas summu izmantošanu.
Līdz šim dažādu valstu pieejas šajā jautājumā ir ievērojami atšķīrušās – kamēr dažās valstīs pastāv stingri ierobežojumi, citās skaidras naudas lietojums ir praktiski neierobežots, kas rada riskus, piemēram, naudas “atmazgāšanai”. Šis jaunais regulējums izsauc pretrunīgus viedokļus, jo atsevišķas valstis atbalsta lielāku kontroli, bet citas aizstāv finanšu privātumu.
Saskaņā ar Eiropas Patērētāju centra paziņojumu, dalībvalstīm būs tiesības noteikt zemākus ierobežojumus, taču kopējais maksimālais skaidras naudas maksājumu apjoms visā ES būs 10 000 eiro.
ES dalībvalstu noteikumu atšķirības ir bijušas viena no būtiskākajām problēmām skaidras naudas lietošanas regulēšanā. Piemēram, Vācija, Austrija un Nīderlande līdz šim darbojās bez īpašiem ierobežojumiem, kamēr Spānijā un Francijā jau ir noteikti ierobežojumi 1 000 eiro apmērā. Šīs atšķirības ir radījušas nevienlīdzību un uzsvērušas nepieciešamību pēc vienota regulējuma.
Brisele norāda, ka jaunās prasības palīdzēs novērst skaidras naudas izmantošanu nelikumīgās darbībās, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai noziedzīgu grupējumu finansēšanā. 10 000 eiro limita noteikšana ļaus efektīvāk ierobežot krāpnieciskas darbības, kas izmanto pašreizējo regulējuma trūkumu.
Latvijā jau ir spēkā līdzīgs regulējums – šobrīd skaidras naudas maksājumu limits starp fizisku personu un uzņēmumu ir 1 000 eiro. Šāds pats ierobežojums pastāv arī Francijā, kas šīs valstis izceļ kā piemērus cīņā pret finanšu pārkāpumiem. Savukārt citās ES valstīs, piemēram, Beļģijā, Itālijā un Portugālē, maksimālais limits ir 3 000 eiro, bet Polijā tas ir 15 000 eiro.
Šīs atšķirības parāda, ka nepieciešams vienots standarts, lai gan valstis, kuras līdz šim atbalstījušas lielāku finanšu brīvību, piemēram, Vācija, Austrija un Nīderlande, iebilst pret šādiem ierobežojumiem, uzskatot tos par personas brīvības un finanšu privātuma pārkāpumu.
Jaunās regulas galvenais mērķis ir samazināt nelikumīgas darbības, kas saistītas ar lielu skaidras naudas summu apriti. Skaidras naudas darījumi neatstāj digitālas pēdas, padarot tos par ideālu instrumentu naudas “atmazgāšanai”, noziedzīgu organizāciju finansēšanai un citiem pārkāpumiem. Lai to novērstu, ES vēlas veicināt elektronisko maksājumu metodes, kas piedāvā lielāku drošību un izsekojamību.
Šīs izmaiņas būs īpaši jūtamas valstīs, kurās līdz šim nebija skaidras naudas lietošanas ierobežojumu. Vācija, Austrija, Skotija un Nīderlande būs spiestas pielāgoties jaunajiem noteikumiem, lai gan šajās valstīs vēsturiski ir aizstāvēts privātums ekonomiskajos darījumos. Tomēr Brisele uzsver, ka regulējuma harmonizācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm un efektīvāk cīnītos pret noziedzīgām darbībām.
Lasi vēl: Kaimiņi jau vairākus gadus sajūsminās par maniem stādiem un prasa kā man tas izdodas
Papildus skaidras naudas maksājumu ierobežojumiem ES regulē arī naudas pārvadāšanu starp valstīm. Piemēram, Spānijā ir atļauts ceļot ar summu līdz 10 000 eiro bez deklarēšanas, bet, ja tiek pārsniegts šis limits, jāiesniedz īpaša veidlapa muitā vai policijā. Šī prasība nav jauna, bet kopā ar maksājumu ierobežojumiem tā vēl vairāk pastiprina ES centienus kontrolēt skaidras naudas plūsmu un novērst tās izmantošanu nelikumīgām darbībām.
Kopumā 10 000 eiro ierobežojuma noteikšana ir mēģinājums rast līdzsvaru starp finanšu brīvību un ekonomisko noziegumu novēršanu. Tomēr reakcija uz šo pasākumu ir dažāda – valstis ar stingriem noteikumiem, piemēram, Spānija un Francija, to uzskata par loģisku soli, savukārt citas valstis kritizē Briseles iejaukšanos to iekšējās lietās.
Diskusija par privātumu un finanšu kontroli turpinās, taču skaidrs ir viens – no 2027. gada visiem ES iedzīvotājiem nāksies pielāgoties jaunajai kārtībai. Lai arī regulas saskaņošana sola lielāku drošību un vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, tā neizbēgami izraisīs arī strīdus.
