Septembris — kontrastu mēnesis dārzā un dobēs. Saule joprojām dāsni spīd, dāvājot pēdējo siltumu, bet rītos jau viz rokas rasa, un naktis kļūst jūtami vēsākas
Tas ir izšķirošs periods, kad kavēšanās var maksāt ne tikai daļu šī gada ražas, bet arī nākamās sezonas panākumus. Darbi dārzā septembrī, un īpaši darbi dārzeņu dobēs, prasa organizētību un izpratni par dabas ritmiem. No tā, cik prasmīgi un savlaicīgi jūs paveiksiet galvenos uzdevumus, ir atkarīga zemes auglība un tās gatavība ziemai. Apskatīsim sīkāk, kas noteikti jāpaspēj izdarīt šajā svarīgajā mēnesī.
Ražas novākšana: kuras kultūras vākt vispirms
Septembra galvenais vadmotīvs ir ražas novākšana. Bet vākt nedrīkst haotiski, vajadzīgs skaidrs plāns, vadoties pēc laikapstākļiem un kultūru gatavības. Pirmām kārtām uzmanība jāpievērš dārzeņiem, kas jutīgi pret zemām temperatūrām un rudens mitrumu. Tomāti, īpaši tie, kas vēl nav sarkani, jānovāc līdz brīdim, kad nakts temperatūra nokrīt zem +5–7 °C.
Aukstums provocē fitoftoras attīstību, kas dažu dienu laikā var sabojāt visu ražu. Augļi var nogatavoties siltā telpā. Tālāk seko paprika un baklažāni — arī tie nepieļauj pat vieglas salnas. Tos vāc gan tehniskajā, gan bioloģiskajā gatavībā, atkarībā no plāniem.
Atklātā laukā augušie gurķi jānovāc regulāri, taču, iestājoties vēsām rasām un naktīm, to augšana palēninās, bet augļu kvalitāte pasliktinās. Sakņaugus, piemēram, bietes, burkānus un rutkus, parasti vāc vēlāk — mēneša otrajā pusē vai pat beigās, bet tikai tad, ja nav ilgstošu lietu riska.
Svarīgi paspēt pirms augsnes sasalšanas. Bietes ir jutīgākas pret aukstumu nekā burkāni, tādēļ tās bieži vāc pirmās. Neaizmirstiet arī par kartupeļiem! To rakšana ir viens no lielākajiem darbiem septembrī. Labākais laiks — sausā laikā, kad laksti ir nodzeltējuši un sākuši kalt. Pirms glabāšanas obligāta ir žāvēšana gaisā.
Arī baltie kāposti vēlīnām šķirnēm, brokoļi un ziedkāposti prasa uzmanību. Tos vāc pakāpeniski, līdzko tie nogatavojas. Septembris ir arī ķirbju un kabaču novākšanas laiks. Tos noņem kopā ar kātiņu, noteikti pirms salnām, un labi izžāvē saulē vai vēdināmā telpā. Atcerieties — savlaicīga ražas novākšana atbrīvo dobes nākamajam posmam — sagatavošanai ziemai un sējumiem rudenī.
Ziemas kultūru sēja: termiņi un noteikumi
Septembris ir ideāls laiks vairāku kultūru sējai rudenī. Tas ir viens no atbildes variantiem uz jautājumu — ko var sēt septembrī. Priekšrocības ir acīmredzamas: sēklas iziet dabisko stratifikāciju (sacietēšanu aukstumā), dīgsti parādās ātrāk nekā pavasara sējumos, augi ir izturīgāki pret laikapstākļu svārstībām un ražu dod par 1–3 nedēļām ātrāk.
Taču ļoti svarīgs ir pareizs sējas laiks. Sēj tad, kad iestājusies stabili vēsa temperatūra, augsne atdzisusi līdz +1–3 °C un kad vairs nav siltu dienu, kas var izraisīt sēklu priekšlaicīgu dīgšanu. Parasti tas ir oktobra otrajā pusē daudzos reģionos, bet dobes sagatavošana sākas tieši septembrī.
Ko var sēt rudenī? Pirmkārt, aukstumizturīgus zaļumus: pētersīļus (lapu un sakņu), dillītes, spinātus, kinzu, salātus (īpaši lapu šķirnes), skābenes. Lieliski der arī burkāni un bietes (izvēlieties īpašas vai pārbaudītas šķirnes), sīpolu sēklas uz rāceņiem, melnās sīpola sēklas sīpolpuķēm, ķiplokus (daiviņās). Ķiplokus un sīpolus parasti stāda septembra beigās vai oktobra sākumā.
Dobes ziemas sējai gatavo iepriekš: uzrok, iestrādā fosfora-kālija mēslojumus (pelni, superfosfāts, kālija sāls) un kompostu vai kūtsmēslu humusu (ne svaigus mēslus). Veido vagas 3–5 cm dziļumā (ķiplokiem un sīpoliem — pēc stādīšanas noteikumiem). Jāsagatavo sausais substrāts (torfs, komposts) sēklu apbēršanai un mulča (torfs, lapas, egļu zari) dobes segšanai pēc salu iestāšanās. Pašu sēju veic jau sasalušās vagās, uzreiz apber ar sagatavoto zemi un mulču. Pareizi veikta sēja septembrī ir agras pavasara ražas ķīla.
Augsnes sagatavošana ziemai: rakšana un mēslojums
Kad galvenā raža novākta, dobes nedrīkst atstāt bez uzmanības. Rudens augsnes sagatavošana ir nākamā gada ražas pamats un svarīga septembra darba daļa. Galvenie uzdevumi: atbrīvot dobes no augu atliekām (lakstiem, nezālēm), bagātināt augsni ar barības vielām un uzlabot struktūru. Pirmais solis — rūpīga tīrīšana. Bojātās augu atliekas (īpaši ar puvi utt.) jāizvāc un jāsadedzina. Veselus lakstus var kompostēt, ja komposts ir pareizi ierīkots un sasniedz augstu temperatūru.
Nākamais posms — rakšana. Rudenī tas dod vairākas priekšrocības: palīdz izskaust kaitēkļus un problēmu ierosinātājus, kas paliek augsnē; uzlabo aerāciju un ūdens caurlaidību; ļauj dziļāk iestrādāt mēslojumu. Labāk rakt ar dakšām, lai mazāk kaitētu sliekām un neizvērstu virspusē neauglīgo augsnes slāni.
Klasiska metode — ar velēnas apvēršanu, bet arvien populārāka kļūst saudzīgā rakšana bez apvēršanas, tikai irdinot. Svarīgi lielos zemes gabalus nesadrupināt — ziemas sals un atkušņi tos dabīgi sairdinās. Vienlaikus ar rakšanu iestrādā organiskos (kompostu, humusu — 3–5 kg/m²) un minerālmēslus. Rudenī akcentu liek uz fosfora-kālija mēslojumiem (superfosfāts, kālija sāls, pelni — 30–40 g/m²), kas stiprina augus un uzlabo pārziemošanu. Slāpekļa mēslojumus rudenī nelieto, jo tie stimulē augšanu, kas pirms ziemas nav vēlama.
Alternatīva rakšanai — zaļmēslojuma sējums (baltais sinepis, rudzi, vīķi, facēlija). Tos sēj septembrī, un līdz salnām tie paspēj izaudzēt masu, ko pēc tam nopļauj un atstāj kā mulču vai iestrādā augsnē. Zaļmēslojums uzlabo augsni, nomāc nezāles, bagātina ar organiku un uzlabo struktūru. Tas ir īpaši piemērots organiskajai dārzkopībai.
Augļu koku un krūmu kopšana
Darbi dārzā septembrī neaprobežojas ar dobēm. Arī augļu kokiem un ogu krūmiem nepieciešama uzmanība pirms ziemas. Galvenie uzdevumi — ražas savākšana, sanitārā apstrāde un sagatavošana aukstumam. Rūpīgi savāciet visus nokritušos augļus, īpaši bojātos. Tos ierokot vai sadedzinot, jo ir kaitēkļu un problēmu perēklis.
Veiciet sanitāro apgriešanu: izgrieziet sausos, lauztos un bojājumu skartos zarus. Galveno vainaga apgriešanu kaulaugos (ķiršos, plūmēs) labāk atstāt uz pavasari. Upenēm un ērkšķogām var izgriezt vecos (virs 5 gadiem), mazražīgos zarus, kā arī tos, kas guļ uz zemes vai sabiezina krūma centru. Aveņu divgadīgie, ražu devušie dzinumi jāizgriež līdz zemei. Septembris ir arī labs laiks jaunu stādu stādīšanai ar slēgtu sakņu sistēmu. Zeme vēl ir silta, kas veicina iesakņošanos, un rudens mitrums nodrošina labvēlīgus apstākļus.
Svarīgs posms — laistīšana. To parasti veic oktobrī, bet, ja septembris ir sauss, var sākt arī mēneša beigās. Mērķis — dziļi piesātināt augsni ar ūdeni (40–60 cm dziļumā kokiem), kas būtiski paaugstina ziemcietību. Mēslošana rudenī ir līdzīga kā dārzeņu dobēs: pie koku stumbriem iestrādā fosfora-kālija mēslojumus (superfosfātu, kālija sulfātu, pelnus) un organiku (kompostu, kūtsmēslu humusu).
Slāpekli izslēdz! Lai pasargātu jauno koku stumbrus no saules apdegumiem ziemā un agrā pavasarī, kā arī no salnas plaisām, veic stumbru balināšanu ar speciālu dārza kaļķojumu, kam pievienoti fungicīdi.
Ap jauniem kokiem un krūmiem, īpaši aukstos reģionos, var mulčēt stumbru apļus ar kompostu, torfu vai humusu 5–10 cm slānī, atstājot 5–10 cm attālumu no stumbra, lai izvairītos no mizas trupes. Neaizmirstiet noņemt ķeramos jostas kokiem un aizbaidīt kaitēkļus, kas tajos paslēpušies.
Septembris ir intensīva, bet pateicīga darba mēnesis. Pareizi veikti darbi dārzā un dārzeņu dobēs ir ieguldījums nākotnē. Savlaicīga ražas novākšana saglabās tās kvalitāti. Ziemas sējumi nodrošinās agrīnu ražu pavasarī. Rūpīga augsnes sagatavošana radīs ideālus apstākļus jaunajai sezonai. Bet rūpes par augļu kokiem un krūmiem garantēs to veselību, ilgmūžību un bagātīgu ražu.
