Pandēmija un karš lielā ātrumā nes līdzi virkni pārmaiņu pasaules ekonomikā, biznesā un cilvēku ikdienā.
Krīze, kas citiem vārdiem ir spēcīgas pārmaiņas ar dažāda veida zaudējumiem, var aizvest mūs arī pie dzīves transformācijas, jaunām iespējām un sevis iepazīšanas citā ampluā.
“Pie jebkurām pārmaiņām ir nepieciešams atbalsts, kas ir spēcīgs resurss, lai turpinātu virzīties uz saviem mērķiem vieglāk un ātrāk. Vienu trešdaļu no savas ikdienas dzīves mēs pavadām darbā, un mūsu labsajūta ietekmē darba kvalitāti.
Ne katrs ir gatavs vērsties pēc atbalsta tuvo cilvēku lokā, turklāt ne vienmēr tas spēs sniegt tādu atbalstu, kāds patiešām ir nepieciešams. Otrs variants ir vērsties pēc atbalsta pie speciālistiem, bet to var kavēt finanšu trūkums un bailes no nezināmā – vai tas ir tā vērts,” skaidro Altero mārketinga vadītāja un labbūtības vēstnese Anželika Degtjarjova.
Gallup pētījums pirms pandēmijas laika atspoguļoja, ka aptuveni 62 līdz 68% ASV darbinieku nejutās iesaistīti savā darbā, savukārt, Deloitte pandēmijas laikā atklāja, ka 46% darbinieku nebija motivēti (tikai 14% bija augsta interese, motivācija un aizrautība pret savu darbu).
Savukārt Qualtrics publicētais pētījums atklāj, ka 54,4% savu garīgo veselību novērtē kā mazāk “veselīgu”, atzīmējot, ka pasaule pandēmijas laikā koncentrēti pievērš uzmanību Covid-19 ietekmei uz fiziskām sekām, taču parādās jauns globāls izaicinājums – garīgā veselība.
Pēdējo gadu laikā medijos, semināros un konferencēs tiek runāts par emocionālo izdegšanu. Bieži vien ar to saskaras ļoti spējīgi un mērķtiecīgi darbinieki, kas nebūt nav uzņēmumu interesēs. Pandēmijas laikā tika novērots, ka augsta līmeņa speciālistus nebija tik viegli atrast, daudzi no tiem jau bija izdeguši, pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums.
Tajā pašā laikā ir ļoti būtiski noturēt esošos speciālistus, runāt un uzklausīt viņus, jo bieži vien darbinieks pats var neapzināties, ka ir uz izdegšanas sliekšņa vai arī to noklusē. Šī problēma uzņēmumos pastāv vēl joprojām.
Pirms gada Altero vadītājs Artūrs Kostins ievēroja, ka personālvadības būtība vairs nav tikai administratīvie darbi, komandas saliedētība, korporatīvās ballītes, atbalstošas sarunas vai treniņi virzībai uz mērķiem. Ir nepieciešamas preventīvas rīcības, lai novērstu nākotnes riskus. Viņš spriež, ka darbinieku labbūtības programma ir viens no risinājumiem. Uzņēmuma mārketinga vadītāja tieši pirms pandēmijas sāka mācības supervīzijā, koučingā, apmeklēja dažādus kursus, t.sk. labbūtības un sāka izstrādāt savu labbūtības autorprogrammu. Tāpēc Altero pieņēma lēmumu 2022.gadā to ieviest.
“Labbūtības (well-being) programma atmaksājas gan uzņēmumam, gan pašiem darbiniekiem, to pierāda nesen veiktie darbinieku aptaujas rezultāti. Pusotra mēneša laikā apmierinātība ar darba vidi Altero pieauga par 18%, bet gatavība rekomendēt Altero kā darba devēju – par 22%. Tie ir vērā ņemami rezultāti īsā laika periodā,” saka Altero vadītājs Artūrs Kostins.
Amerikāņu psiholoģe, pozitīvās psiholoģijas radītāja Martina Seligmana ir izstrādājusi labbūtības modeli, kurā ir sešas savstarpēji saistītas dimensijas – pozitīvu emociju vairošana, iesaiste (plūsmas un klātesamības stāvoklis), attiecības, sasniegumi, jēgpilns darbs, kā arī fiziskā un garīgā veselība. Saskaņā ar to izstrādātā Altero labbūtības programma ietver savu resursu apzināšanos, vadīšanu un pārraudzību.
“Mūsu gadījumā labbūtības programmā es kolēģiem stāstu par visām sešām dimensijām. Pastiprinātu uzmanību pievēršu savstarpējām attiecībām, komunikācijai un plūsmas stāvoklim jeb vienkāršākiem vārdiem – iesaistei, varēšanai, ieinteresētībai un aizrautībai tajā ko dara gan darbā, gan ikdienas dzīvē,” teic Anželika.
Šīs pārmaiņas prasa ieradumu un domāšanas maiņu. Tāpēc sākumā viņa kolēģus izglīto, paskaidrojot, kā tas strādā un kādu rezultātu var sniegt. Citādi darbinieki neredzēs tam jēgu. Svarīga ir iesaistīto atgriezeniskā saite, lai saprastu, kura no dimensijām katram aktuālāka.
“Svarīgas ir katra atbildības robežas. Viena lieta ir uzņemt informāciju, glabāt to savā “atmiņu folderī” un palikt tajā pašā līmenī, pavisam cita – uzņemties atbildību par savu dzīvi, mainīt paradumus, skatoties bailēm acīs un virzīties uz piepildītāku dzīvi, ejot ārā no vienas komforta zonas, lai ienāktu citā.
Papildu tam es rekomendēju noteiktu jautājumu risināšanā apmeklēt speciālistus, piemēram, es pati apmeklēju fizioterapeitu, kouču un citus speciālistus, kas manā dzīvē rada cita līmeņa labbūtību, ātrumu, baudu, vieglumu un jaunus sasniegumus,” stāsta Anželika.
Altero šobrīd saviem darbiniekiem visās Baltijas valstīs piedāvā iespēju strādāt gan pilnībā attālināti, gan hibrīda modelī – daļu darba nedēļas strādājot no mājām un daļu birojā. Tomēr attālinātā vai hibrīda darba modeļa popularitātes pieaugums darbavietās pieprasa arī jaunu iemaņu apgūšanu visiem darbiniekiem.
Altero Baltijas pārdošanas vadītāja Sanita Rezakova teic, ka paralēli labbūtības programmai uzņēmums pievērš uzmanību komunikācijas prasmju attīstīšanai vadītājiem, piemēram, kā pamanīt ilgstoša stresa pazīmes un izdegšanu, kā paaugstināt emocionālo inteliģenci, motivāciju un gala rezultātā veicināt labsajūtu. “Pārdošanas vadītājiem un darbiniekiem mācības sniedz iespēju būt atvērtākiem, izprast savas un klientu emocijas, uzlabot dzīves un darba līdzsvaru, iespēju dalīties pieredzē un socializēties, kā arī spēt izmantot iegūtās zināšanas ikdienas dzīvē,” viņa turpina.
Sanita atzīst, ka šis uzņēmumā ir jaunums. Ne visi darbinieki ir gatavi uzreiz iesaistīties labbūtības programmas piedāvātajās idejās, piemēram, veikt fiziskās aktivitātes vai apzinātības prakses, un tiek pieļautas atkāpes. Vienlaikus labbūtības programma piedāvā dažādas idejas katram, parādot rīkus, ar kuriem iespējams mazināt stresu, uzlabot emocionālo, garīgo un fizisko stāvokli. Programmā katrs var atrast to, kas strādā tieši viņam, jo ne viss ir universāls un der ikvienam.
“Man šī programma palīdzēja apzināt savas sajūtas, traucēkļus un neskaidrības. Es tos nodefinēju, apzinājos un tagad man ir iespēja salikt visu pa plauktiņiem. Šī programma man palīdzēja izveidot ceļvedi, kas es esmu un vēlos būt. Esmu iemācījusies dienas vidū restartēties, “pieslēgties sev” un uzlādēties dienas otrajai daļai. Programmā iegūto es pielietoju ne tikai darbā, bet arī ārpus tā,” pieredzē dalās Altero telemārketinga nodaļas pārdošanas vadītāja Ginta Kurāte.
Atbildot uz sākumā uzdoto jautājumu, Anželika norāda – labbūtības programma ir lielisks papildinājums pārējiem uzņēmuma bonusiem, taču uzsver, ka tas prasa iedziļināšanos, resursus un vēlmi rūpēties par savu komandu jaunā veidā.
Informāciju sagatavoja Anželika Degtjarjova, Chief Marketing and Wellbeing officer