Gadījumā, ja ne visiem ir skaidrs, gribu sacīt, ka autisma situācijās nav izvēles dzemdēt slimu bērnu un nav paredzamas smagas grūtniecības vai ģimenes labklājības sekas.
Nepārspīlējot, bērni ar ATS jeb autiskā spektra sindromu, dzimst pēc jebkādas grūtniecības. Vietējā čatā pat bija stāsti no sievietēm, kuru bērni guva dzemdību traumu no dabīgām dzemdībām, no plānota ķeizargrieziena, no ķeizargrieziena ar epidurālo anestēziju, no smagām grūtniecībām.
Iestājos otrajā ciklā bez hormonu līdzekļiem, tajā brīdī, es biju, apmēram, 2,5 gadus laulībā. Jau paejot divām nedēļām zināju par grūtniecību nododot analīzes uz HCG. Uzskaitē uzņēma tikai 8nedēļā, toties tiku uz vienu no pilsētas labākajiem Perinatālajiem centriem, kurā ir iespēja bezmaksas veikt visas medicīniskās apskates.
Toksikozes nebija vispār, nekādu draudu, risku, saglabāšanu, utt…
Ēdu maksimāli veselīgi, pareizi un sabalansēti, taču vismaz reizi mēnesī atļāvos ātro ēdināšanu. Lietoju «Femibion – 1« ,pēctam «Femibion – 2», folijskābi, iodomarīnu, vēlāk dzelzs preparātus («Ferrum Lek«) un neilgu laiciņu panangīnu.
Trīs reizes grūtniecības laikā nodevu asinsanalīzes, turklāt uz toksoplazmozi, (ņemot vēra to, ka mājās dzīvoja trīs…šobrīd jau četri kaķi), analīzes bija tīras. Trīs obligātie skrīningi, protams, ka arī normāli. Veicot analīzi uz infekciju – TORCH, tika konstatēta tikai herpes vīrusa (1.tipa) nēsāšana, bez saasinājumiem.
Emocionālais fons bija vienmērīgs, strauju garastāvokļa maiņu nebija, es mierīgi strādāju, nodarbojos ar savām lietām, mācījos aspirantūrā, spēlēju «Kas? Kur? Kad?« Krasnodaras augstākajā līgā (spēlētāja produktivitāte nekrita, ceturtajā grūtniecības mēnesī kopā ar komandu devos uz izbraukuma čempionātu), fotografēju un fotografējos, un tamlīdzīgi. Te man pa dzīvi veicas, hormonālais fons pats par sevi nerada pārsteigumus.
Arī kopējā pašsajūta bija laba. 27. Grūtniecības nedēļā , bez grūtībām staigāju pa ierasto meža ieleju, līdz pat pusotram desmitu kilometram draugu kompānijā. No tūskas nebija ne miņas. Visas grūtniecības laikā uzņēmu, apmēram, 14kg, bet te ņemsim vērā, ka dažus gadus pirms tam sēdēju uz dietām, tātad tas nav nemaz tik daudz, organisms to ir kompensējis.
Placenta bija nostiprinājies dzemdes aizmugurējā sienā, vēders grūtniecības vēlajā posmā nebija liels, apmēram, 90cm, līdz ar to varēju pati uzvilkt apavus, utt… Pa visu grūtniecības laiku cilvēki , savu vietu sabiedriskajā transportā piedāvāja tikai divas reizes: vienreiz, tāpēc ka neaizpogāju mēteli dēļ saliektās rokas pēc asins nodošanas, otrreiz jau piecas dienas pirms dzemdībām.
Žeņa pasaulē nāca tikpat viegli ( 52cm augumā, 3,230kg svarā, pēc visiem standartiem): dabīgas dzemdības, kvalificētas vecmātes, 8/9 balles abgara skalā, neviena šuve man, pēc 40 minūtēm, savām kājām, aizdevos uz pēcdzemdību palātu.