Pēdējās nedēļās atkal uzvirmojušas diskusijas par piemirstu, bet īsti nekad nerisinātu problēmu – daļas Latvijas sabiedrības atkarību no ātrajiem kredītiem. Aizdevums, kam teorētiski vajadzētu kļūt par glābšanas riņķi krīzes situācijā, ļoti bieži pārvēršas par akmeni kaklā, kas velk dzelmē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaitījis, ka 36% Latvijas iedzīvotāju, kuri paņēmuši ātro kredītu, nespēj to laikā atdot. Kā tikt galā ar šo katastrofu?
Skaidrs, ka aizņemšanos veicina viegli pieejama nauda, kādu piedāvā ātro kredītu sniedzēji, un patērētāju sabiedrības radītais spiediens uz cilvēkiem iegādāties nevajadzīgas lietas. Cilvēkiem veidojas nedisciplinētas attiecības ar veikalu. Ļoti spilgti izpaužas impulss “gribēt”. Aizejot uz veikalu nopirkt maizi, mēs varam spontāni nopirkt kleitu, kas īsti nav nepieciešama, taču ir iepatikusies. Pie šādas reakcijas izraisīšanas strādā spēcīga reklāmas industrija. Tās ietekmē cilvēks kļūst pakļāvīgs un viņam ir grūti pretoties kārdinājumam. Skaidrs, ka visu vēlmju apmierināšanai nepieciešama nauda. Kur to ņemt? Risinājums ir tepat pa rokai – ātrie kredīti.
Kredītu ņemšanā mēdz ievilkt arī draugi un paziņas, rīkojot sava veida “bruņošanās sacensību”. Kāds ir aizņēmies naudu, nopircis jaunu automašīnu vai citu spožu mantiņu, un mums šķiet, ka uz viņa fona izskatāmies sliktāk. Draugi brauc ceļojumā uz Bali, un arī mums gribas turēt viņiem līdzi. Vai arī bērns pārnāk no skolas un saka, ka visiem klasesbiedriem ir jauni iPhone, un tikai viņam nav, tādēļ viņš jūtas atstumts. Tas mudina aizņemties.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
