Mediķi gaida un nevar sagaidīt, kad beidzot veselīgs dzīvesveids pārstās būt par modes lietu un kļūs par apzinātu nepieciešamību, dzīvesveidu.
Lai gan civilizētā publika pasākusi apmeklēt trenažieru zāles, aerobikas grupas un citas līdzīgas vietas, galvenokārt šie ļaudis ir norūpējušies nevis par veselību, bet imidžu: lielākoties viņi svīst un nopūlas tādēļ, lai viņu attēls spogulī tuvinātos vai atbilstu kādam apjūsmotam ideālam. Taču ir muskuļi, kurus spogulis neparāda. Toties, ja tie pārstāj darboties, ne par veselību, ne arī par skaistumu nevar būt ne runas.
To, ka eksistē arī šādi muskuļi, cilvēki pat nenojauš – līdz brīdim, kad sākas dažādas “delikātas” problēmas un uzrodas slimības, kuras nākas ilgstoši un mokoši ārstēt.
Par ko ir runa?
Runa ir par anāli ģenitālajiem muskuļiem (vēl tos mēdz dēvēt par mazā iegurņa vai intīmajiem muskuļiem), kuru uzdevums ir noturēt iekšējos orgānus pareizā stāvoklī. Anāli ģenitālie muskuļi tiek nodarbināti, kārtojot lielās un mazās vajadzības, kā arī dzimumkontakta laikā. No pārējiem muskuļiem tie atšķiras ar to, ka strādā tikai nepieciešamības gadījumā (atšķirībā no roku un kāju muskuļiem, kuri ir nodarbināti visu dienu no rīta līdz vakaram).
Lai intīmie muskuļi neradītu problēmas, arī tiem obligāti nepieciešams papildu treniņš. Prakse pierādījusi, ka pat sportistiem, kuriem fiziskās formas uzturēšana ir svarīgākais uzdevums, šie muskuļi ir visai bēdīgā stāvoklī, jo ne sporta laukumā, ne trenažieru zālē mazā iegurņa muskuļi netiek trenēti. Tiem nepieciešami speciāli vingrojumi, kuru apraksti rodami Seno Austrumu, Ķīnas un Indijas medicīnas traktātos, kur par skaistu tika uzskatīts viss cilvēka ķermenis kopumā.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!