Kādi tad ir veģetārisma veidi? Kliedējam mītus!

Iemesli, kādēļ cilvēki kļūst par veģetāriešiem, ir daudz un dažādi. Reizēm cilvēki veģetārismam nolemj pievērsties veselības problēmu dēļ, dažādu ētikas normu un apsvērumu dēļ, reizēm to nosaka reliģiskā piederība, vēlme ietaupīt līdzekļus, turklāt pat iecienītāko produktu garšai ir liela nozīme.

Mūsu redakcija šodien apkopojusi veģetārisma veidus, lai kliedētu dažādus mītus sabiedrībā.

• Vegāni – uzturā nelieto ne dzīvnieku gaļu, ne zivis, ne putnu gaļu, pat ne pienu, olas vai želatīnu. Reizēm izteikti vegāni uzturā nelieto arī medu.
• Daļēji veģetārieši – parasti lieto veģetāriešu uzturu, taču reizēm savā uztura ēdienkartē iekļauj arī dzīvnieku valsts produktus. Bieži vien šiem cilvēkiem dzīvnieku izcelsmes produkti vienkārši neprasās.
• Laktoveģetārieši – šie uzturā no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem lieto tikai pienu un piena produktus.
• Laktovoveģetārieši – tie savā uzturā iekļauj pienu un piena produktus, kā arī olas. Viņi uzturā neiekļauj gaļu, zivis vai putna gaļu.

Vēl mūsdienās izplatīti kļuvuši arī svaigēdāji (tie, kas ēd tikai dārzeņus, salātus, ogas un augļus, proti, visu svaigo), kā arī daudz kas cits, jo sabiedrībā lēnām sāk ienākt dažādi ekstremāli ēšanas paradumi.