VID būtisks paziņojums: Jauna stratēģija ēnu ekonomikas apkarošanā – ko tas nozīmē iedzīvotājiem

Valsts ieņēmumu dienests ir pārskatījis savu stratēģiju cīņā ar neoficiālajiem ieņēmumiem, turpmāk lielāku uzsvaru liekot uz tiešu komunikāciju ar uzņēmējiem, nevis plašām informatīvajām kampaņām.

Šīs izmaiņas skar vairākas nozares, kurās vēsturiski novērots augstāks nodokļu nemaksāšanas risks, tostarp būvniecību un pakalpojumu sfēru. Iestādes vadība norāda, ka pēdējo gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, un šo tendenci plānots saglabāt ar mērķtiecīgām ikdienas darbībām.

Galvenais fokuss tiek vērsts uz godīgas konkurences veicināšanu, lai uzņēmēji, kuri godprātīgi maksā visus nodokļus, neatrastos sliktākā pozīcijā par tiem, kas izmanto dažādas shēmas.

Nozares un praktiskā rīcība

Pašlaik īpaša uzmanība tiek pievērsta trim galvenajām jomām: būvniecībai, skaistumkopšanai un autotransporta remontam. Šajās nozarēs visbiežāk sastopamas situācijas, kad pakalpojumi tiek sniegti bez kases čeka vai darbiniekiem tiek izmaksātas tā sauktās aplokšņu algas. Dienesta pārstāvji skaidro, ka darbs pie šo problēmu novēršanas notiek nepārtraukti, taču metodes ir kļuvušas klusākas un precīzākas.

Tā vietā, lai tērētu budžeta līdzekļus reklāmām televīzijā vai vidē, iestāde izvēlas tieši uzrunāt konkrētus uzņēmumus. Katru mēnesi notiek saziņa ar vairākiem simtiem komersantu, norādot uz neatbilstībām viņu datos un aicinot tās novērst brīvprātīgi.

Šāda pieeja balstās uz datu analīzi, nevis uz nejaušām pārbaudēm. Ja uzņēmuma deklarētie rādītāji, piemēram, vidējā alga nozarē, būtiski atšķiras no realitātes, dienests sūta informatīvus paziņojumus. Praktiskā pieredze rāda, ka daudzi uzņēmēji un iedzīvotāji pēc šādu vēstuļu saņemšanas izvēlas sakārtot savas saistības un deklarēt papildu ienākumus.

Tas liecina par sabiedrības izpratnes maiņu un vēlmi izvairīties no liekiem sarežģījumiem, kas varētu rasties padziļinātu pārbaužu vai auditu rezultātā.

Ēnu ekonomikas ietekme uz uzņēmējdarbību

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pašlaik ir nedaudz virs piektdaļas no iekšzemes kopprodukta. Lai gan skaitliski tas šķiet tikai statistikas rādītājs, reālajā dzīvē tas tiešā veidā ietekmē ikvienu strādājošo un pakalpojumu sniedzēju. Galvenā problēma, ko uzsver paši uzņēmēji, ir nevienlīdzīgā cīņa par klientiem. Ja viens uzņēmums maksā visus darba spēka nodokļus pilnā apmērā, tā pakalpojuma pašizmaksa objektīvi ir augstāka nekā konkurentam, kurš daļu algas izmaksā neoficiāli. Rezultātā godīgs bizness zaudē tirgus daļu vai ir spiests strādāt ar minimālu peļņu.

Tāpat būtisks aspekts ir iedzīvotāju ikdienas izvēles. Situācijas, kurās tiek piedāvāts pakalpojums par zemāku cenu, bet bez čeka, joprojām ir sastopamas, taču tās nes līdzi riskus. Saņemot algu aploksnē, cilvēks zaudē sociālās garantijas, kas kļūst aktuālas slimības vai bezdarba gadījumā. Dienesta jaunā stratēģija paredz skaidrot šīs kopsakarības caur praktiskiem piemēriem un tiešu dialogu ar nozaru asociācijām, kas palīdz izstrādāt precīzākus plānus katrai specifiskai sfērai.

Uzraudzības rezultāti un tendences

Pēdējā gada laikā veiktās aktivitātes ir devušas izmērāmus rezultātus. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir iedzīvotāju reakcija uz saņemtajiem paziņojumiem par neatbilstībām starp bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem. Liela daļa adresātu ir reaģējuši konstruktīvi, precizējot datus un veicot nepieciešamos maksājumus budžetā. Tas ļāvis valstij atgūt ievērojamus līdzekļus bez tiesvedībām vai piespiedu piedziņas procesiem, kas parasti ir ilgi un dārgi.

Statistikas dati apliecina, ka oficiāli uzrādītās algas daudzās nozarēs sāk pieaugt. Tas nenotiek tikai vispārējās inflācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka arvien vairāk ieņēmumu tiek iznesti no “pelēkās zonas”. Nodokļu parādu kopējā apjoma samazināšanās ir vēl viens indikators, kas norāda uz situācijas stabilizēšanos. Turpinot darbu pie datu automatizētas apstrādes, valsts iestādes var operatīvāk pamanīt anomālijas un reaģēt uz tām preventīvi, negaidot, kamēr pārkāpumi kļūst sistēmiski. Šāda vide ilgtermiņā ir izdevīgāka visiem, kuri plāno savu darbību un vēlas strādāt prognozējamā tiesiskā vidē.