- Astroloģiskā prognoze 2026. gada janvārim: laiks svarīgu personīgo atklājumu iespējām
- Astrologi pastāstīja, ko dāvināt dažādām zodiaka zīmēm Jaunajā 2026. gadā
- Mēness matu griešanas kalendārs 2026. gada janvārim
- Austrumu horoskops nedēļai no 2025. gada 29. decembra līdz 2026. gada 4. janvārim: būs jāpieņem svarīgi lēmumi
- 2026. gada enerģētika: Astrologi nosauc tērpa krāsu, kas katrai zodiaka zīmei nesīs naudu un laimi
10 000 eiro mēnesī ir norma? Premjeres izteikumi par algām liek apšaubīt saikni ar tautu

Žurnāla “Sestdiena” 19. decembra numurā publicētas ministru prezidentes Evikas Siliņas pārdomas, tostarp atbildes uz jautājumu par viņas atalgojumu un vietu sabiedrības ienākumu skalā.
Žurnālists vaicājis, vai viņa sevi uzskata par turīgo vai mazāk turīgo sabiedrības daļu. Atbildot uz šo jautājumu, E. Siliņa norādījusi: “Esmu pa vidu. Latvijas premjera alga noteikti nav tā lielākā.”
Šis izteikums izraisījis plašu un emocionālu rezonansi sociālajos tīklos, kur daudzi lietotāji pauduši neizpratni un kritiku. Piemēram, kāds komentētājs vārdā Heinrihs raksta: “Valdības vadītāja uzskata, ka 120 000 eiro gadā ir ‘vidējā alga’ Latvijā. Tur tiešām vairs nav ko piebilst – Vienotība spridzina.” Līdzīgi viedokļi un ironiski komentāri izskanējuši arī citos ierakstos.
Ministru prezidentes izteikumus izvērtējis arī Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” savā faktu pārbaudes projektā “Re:Check”. Vispirms analizēts apgalvojums, ka šīs valdības darbības laikā esot sākusi samazināties nevienlīdzība.
Tomēr secinājumi liecina par pretējo – pērn nevienlīdzības pieaugums Latvijā bijis straujākais pēdējās desmitgades laikā. Turklāt neatbilst patiesībai arī Siliņas teiktais, ka attiecīgais nevienlīdzības koeficients “līdz tam visu laiku palielinājās”, jo gan 2021., gan 2022. gadā tas faktiski samazinājās, uzsver “Re:Check” žurnālisti.
Vislielāko sabiedrības neapmierinātību un diskusijas izraisījis Evikas Siliņas apgalvojums, ka viņa atrodas “pa vidu” starp mazturīgajiem un turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tieši šī frāze daudzos raisījusi neizpratni un kritiku. Faktu pārbaudes projekta “Re:Check” secinājumi liecina, ka, vērtējot pēc viņas oficiālajiem ienākumiem, ministru prezidente nepārprotami pieskaitāma Latvijas turīgāko iedzīvotāju grupai.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, pērn E. Siliņas kopējie ienākumi sasniedza 128 tūkstošus eiro, kas vidēji veidoja aptuveni 10,6 tūkstošus eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Salīdzinājumam – Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējā darba samaksa Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija 1835 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka premjeres alga ir aptuveni 4,7 reizes lielāka nekā valstī vidēji saņemtais atalgojums, norāda “Re:Check”.
Žurnālisti vairākkārt mēģinājuši saņemt papildu skaidrojumu par ministru prezidentes izteikumiem. Tomēr uz atkārtotiem lūgumiem precizēt vai pamatot šo apgalvojumu E. Siliņas padomniece atbildējusi, ka “ministru prezidente intervijā ir paudusi savu viedokli”, neiedzīvinoties konkrētos skaitļos vai salīdzinājumos.
Par Evikas Siliņas pašpozicionēšanos kā cilvēkam, kas atrodas “pa vidu” starp turīgajiem un mazturīgajiem, aktīvi izteikušies arī sociālo tīklu lietotāji. Kritiskie un ironiskie komentāri strauji izplatījušies platformās, īpaši vietnē “X”. Piemēram, Heinrihs raksta: “Valdības vadītāja uzskata, ka 120 000 eiro gadā ir ‘vidējā alga’ Latvijā. Tur tiešām vairs nav ko piebilst – Vienotība spridzina.” Šis ieraksts guvis plašu atsaucību un kalpojis par pamatu turpmākām diskusijām.
Savukārt reklāmas speciālists Eriks Stendzinieks premjeres izteikumus komentējis ar asu ironiju, izceļot to, cik atrauti no realitātes tie varētu šķist daļai sabiedrības. Viņš raksta: “‘Es esmu pa vidu’, pauda premjere. ‘Es tā rēķinu, ka ik reizi, braucot trolejbusā, puse pasažieru ir turīgāki, bet otra puse – varbūt nedaudz mazāk turīgi. Kas ir astoņas pakas mēnesī? Skatieties, cik Bonnie Blue saņem!’ – nedaudz pikti piebilda Siliņa.” Šāda ironiska pieeja vēl vairāk pastiprinājusi sabiedrības kritisko attieksmi pret premjeres teikto un aktualizējusi jautājumu par politiķu izpratni par iedzīvotāju ikdienas finansiālo realitāti.












