Latvijā tiek apsvērta jauna nodokļa ieviešana, kas būtiski ietekmēs plašu sabiedrības daļu, jo tas skars ne tikai dažādas tautsaimniecības nozares, bet arī uzņēmumus, kuri nodrošina digitālos pakalpojumus un straumēšanas platformas.
Šī nodokļa mērķis ir radīt papildu finansējuma avotu konkrētu produktu un pakalpojumu attīstībai, lai ilgtermiņā veicinātu inovāciju un stiprinātu nozares konkurētspēju. Ieviestais maksājums būs salīdzinoši neliels – tikai 3,5% apmērā no abonēšanas maksas –, turklāt atbildība par tā samaksu tiks uzlikta pašiem pakalpojumu sniedzējiem, nevis galapatērētājiem.
Neraugoties uz to, pieredze citās valstīs rāda, ka šādu nodokļu ieviešana bieži vien noved pie netiešām sekām, jo uzņēmumi mēdz kompensēt papildu izmaksas, paaugstinot savas abonēšanas cenas. Līdz ar to pastāv risks, ka arī Latvijā gala lietotāji izjūtīs šīs pārmaiņas, jo pat šķietami neliels nodokļa apmērs var kļūt par pamatu cenu pieaugumam. Tas savukārt var ietekmēt iedzīvotāju izvēli, samazinot abonēto pakalpojumu skaitu vai mudinot meklēt alternatīvas iespējas.
Ideja par jauna nodokļa ieviešanu Latvijā pirmo reizi tika apspriesta jau pirms gada, un tolaik savu skatījumu sniedza arī juridiskā firma Sorainen,
Uzsverot vairākus nozīmīgus aspektus. Šobrīd tiek prognozēts, ka tā dēvētais Netflix nodoklis valsts budžetā gadā varētu ienest apmēram 600 tūkstošus eiro. Šie līdzekļi paredzēti, lai stiprinātu Nacionālā kino centra darbību un veicinātu Latvijas kino un seriālu attīstību, radot jaunas iespējas vietējiem producentiem un skatītājiem.
Kā tas varētu ietekmēt sabiedrību?
Jāatzīmē, ka nodoklis neattieksies uz tām straumēšanas platformām, kas jau šobrīd iegulda naudu vietējā kino nozarē. Līdz ar to, piemēram, Tet un Go3 lietotājiem papildu maksājumi nebūs jāparedz, jo šie uzņēmumi būs atbrīvoti no jaunā nodokļa. Savukārt starptautiskajām platformām nāksies to piemērot, un pastāv risks, ka izmaksu pieaugums atspoguļosies abonēšanas cenās.
Šāds regulējums nav jaunums pasaules mērogā – šobrīd līdzīgi nodokļi darbojas jau aptuveni 20 dažādās valstīs. Tomēr to likmes atšķiras: Francijā šis nodoklis sasniedz pat 25% no abonēšanas maksas, kamēr Bulgārijā tā apmērs ir tikai 2%. Latvijas gadījumā paredzētā likme būs 3,5%, un plānots, ka jaunais nodoklis stāsies spēkā šī gada vidū. Tas vienlaikus varētu ietekmēt pakalpojumu izmaksas un kalpot kā nozīmīgs atbalsts vietējās kino industrijas izaugsmei.
Tomēr tas vēl nav viss.
Jauno nodokli plānots piemērot straumēšanas uzņēmumiem, un tā galvenais mērķis ir atbalstīt vietējā satura radīšanu, kā arī nodrošināt, ka Latvijā tapušie darbi tiek plašāk pieejami šajās platformās. Nodoklis veidos 3,5% no straumēšanas platformu abonēšanas ieņēmumiem Latvijas tirgū un, kā prognozēts, gadā varētu ienest aptuveni 600 000 eiro.
Šie līdzekļi tiks novirzīti Nacionālajam kino centram, lai atbalstītu konkursus un iniciatīvas, kas veicina vietējo filmu un seriālu izstrādi. Nodokli maksās straumēšanas pakalpojumu sniedzēji, nevis skatītāji, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti valstī vai nē.
Citu valstu pieredze rāda, ka šāda nodokļa ieviešana ne vienmēr tieši ietekmē abonēšanas maksas, un cenu pieaugums parasti ir neliels vai daļējs. Kino producents Andrejs Ēķis atzinīgi vērtē šo nodokļa ideju, uzsverot, ka tā ir loģisks solis vietējā satura atbalstam. Viņš norāda, ka šāds instruments ir īpaši svarīgs maza tirgus apstākļos, jo tas palīdz veicināt pašmāju stāstu un filmu radīšanu, kas ir būtiski Latvijas kino industrijas attīstībai.
Eiropā nodokļa likmes abonēšanas pakalpojumiem ievērojami atšķiras – Bulgārijā tas ir tikai 2%, savukārt Francijā sasniedz pat 25%, kas parāda dažādās pieejas vietējā satura atbalstam.
