Ir skaidrs, ka Krimināllikuma grozījumu mērķis, ar kuriem no 2022. gada 25. novembra ieviesta transportlīdzekļu konfiskācija tā sauktajiem “dzērājšoferiem”, bija cēls.
Tomēr divu gadu piemērošanas prakse atklājusi vairākas nepilnības. Rezultātā par šo normu nevēlamiem “ķīlniekiem” kļuvuši arī pašu pārkāpēju ģimenes locekļi. Kā norāda advokāti – sods faktiski skar ne tikai šoferus, bet arī viņu tuviniekus.
Konfiscēto transportlīdzekļu skaits turpina augt
Valsts policijas statistika apliecina, ka konfiskāciju skaits ar katru gadu pieaug. Par braukšanu alkohola reibumā virs 1,5 promilēm, citu apreibinošu vielu ietekmē vai par atteikšanos no pārbaudes 2023. gadā konfiscēti 815 transportlīdzekļi, bet vēl 1607 gadījumos noteikta pilna vai daļēja transportlīdzekļa vērtības piedziņa. 2024. gadā šie rādītāji bijuši vēl augstāki – konfiscēti jau 850 transportlīdzekļi, bet vērtības piedziņa noteikta 1505 gadījumos.
Pieaugot tiesvedību skaitam, juristi norāda uz vairākiem Krimināllikuma trūkumiem. Pēc viņu domām, esošās normas ļauj tās interpretēt pārāk plaši, radot neskaidrības un sarežģījumus policijas un tiesu darbā, kā arī potenciāli atverot durvis korupcijas riskiem. Tā uzskata arī zvērināts advokāts Artūrs Marģevičs, kura klients jau iesniedzis sūdzību. Viņš atklāj, ka Satversmes tiesā tiek gatavotas vēl vairākas līdzīgas sūdzības par Krimināllikuma 70.13. un 70.14. panta nepilnībām.
Ja “dzērājšoferis” ir precējies – cieš arī ģimene
“Ja laulība tiek šķirta, tad visas laulības laikā iegādātās lietas, tostarp automašīna, neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda tā reģistrēta, tiek uzskatītas par kopmantu. Taču, ja viens no laulātajiem šo pašu auto vada alkohola reibumā un tas tiek konfiscēts, faktiski tiek atņemta arī otra laulātā daļa īpašumā. Tādējādi sodu izjūt arī tas, kurš nav pie vainas un nav izdarījis nekādu pārkāpumu,” skaidro zvērināts advokāts Artūrs Marģevičs, norādot uz absurdo tiesisko situāciju.
Šīm bažām pievienojas arī tiesību eksperts un cilvēktiesību aktīvists Juris Matisāns:
“Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīgā manta, konfiskācija tieši ietekmē nevainīgo laulāto un netieši – visu ģimeni, tostarp bērnus vai citus radiniekus, kuri paliek bez būtiska pārvietošanās līdzekļa. Rezultātā ģimene faktiski tiek sodīta līdz ar vainīgo, lai gan nav pārkāpusi likumu. No tiesību teorijas viedokļa tas jau robežojas ar aizliegto kolektīvās atbildības formu – poena collectiva, kas demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama.”
Sankcija skar ne tikai vainīgo, bet arī ģimeni
Formāli kriminālsods tiek piemērots vainīgajam, atsaucoties uz Krimināllikuma 262. un 262.1. pantiem. Taču praksē, konfiscējot automašīnu, kas ir laulāto kopmanta vai ģimenes ikdienai būtisks transportlīdzeklis, sankcija faktiski skar arī pārējos ģimenes locekļus, norāda tiesību eksperts Juris Matisāns. Tas nozīmē kolektīvas atbildības efektu, kas ir pretrunā krimināltiesību pamatprincipiem.
Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka īpašās mantas konfiskācija ir pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts samērīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un personas pamattiesībām. Ja sods tiek netieši “pārcelts” arī uz nevainīgiem ģimenes locekļiem, rodas jautājums, vai šāds līdzsvars tiek ievērots.
Matisāns uzsver: “Likumdevējam būtu jāparedz skaidrākas garantijas, lai nevainīgie netiktu sodīti. Piemēram, kopīpašumā esošu auto konfiscēt tikai vainīgā domājamās daļas apmērā vai arī nodrošināt mehānismu, kas ļautu otram laulātajam atgūt savu daļu vai pieprasīt kompensāciju no valsts.”
Krimināllikuma normas paliek neskaidras
Advokāts Artūrs Marģevičs norāda uz vēl vienu nepilnību – gadījumos, kad auto nepieder pārkāpējam. Likums paredz, ka tiesa vai prokurors lemj par pilnas vai daļējas transportlīdzekļa vērtības piedziņu no vainīgā mantas. Tomēr Krimināllikuma 70.14. panta 1.1. daļā nav skaidri noteikts, kādos gadījumos jāpiemēro pilna, bet kādos – daļēja vērtība.
“Piemēram, ja dzērumā vadīta uzņēmuma jauna kravas automašīna vai tehnika vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, auto, protams, atdod atpakaļ īpašniekam. Taču, ja tiesa nolems piedzīt pilnu vērtību, ir skaidrs, ka parasts šoferis šādu summu nespēs segt,” brīdina Marģevičs.
Likuma normas rada neskaidrību un korupcijas riskus
Advokāts Artūrs Marģevičs uzsver, ka pašreizējās Krimināllikuma normas ir pārāk izplūdušas, tāpēc praksē tās tiek interpretētas patvaļīgi:
“Paradoksāli, bet man kā advokātam šādās lietās nav pat pie kā apelēt. Likumā nav noteikta metodoloģija, pēc kuras tiek aprēķināta automašīnas vērtība, nedz arī skaidri kritēriji, pēc kuriem tiesa vai prokurors lemj – konfiscēt transportlīdzekli pilnā vai daļējā vērtībā un kādā apmērā to vispār drīkst darīt.”
Rezultātā, pēc viņa teiktā, tiek pieļauta situācija, kurā prokurors vai tiesnesis var noteikt jebkuru konfiskācijas apmēru – sākot no nelielas daļas līdz pilnai transportlīdzekļa vērtībai. Tas nozīmē, ka vainīgajam atmaksājamā summa faktiski atkarīga no amatpersonas subjektīva lēmuma.
“Ja likuma normas atstāj tik plašu interpretācijas iespēju, tas rada ne tikai neskaidrību un nevienlīdzīgu praksi, bet arī ļoti nopietnus korupcijas riskus,” brīdina Marģevičs.
