Inflācija divās lielākajās eiro zonas valstīs ir samazinājusies vairāk, nekā gaidīts, un Vācijas darba tirgus šomēnes turpināja atdzist, tādējādi papildinot jau tā būtiskos argumentus, lai Eiropas Centrālā banka nākamajā mēnesī turpinātu samazināt aizņemšanās izmaksas.
Lielāko daļu gada euri zonas ekonomika ir bijusi recesijas priekšā, un pēdējos mēnešos cenu spiediens ir mazinājies vairāk, nekā gaidīts, tādējādi pastiprinot argumentus, ka ECB ir atpalikusi, atbalstot grūtībās nonākušo ekonomiku.
ECB atvairījusi aicinājumus straujāk mīkstināt politikas nostādnes, pamatojoties uz pieņēmumu, ka darba samaksas pieaugums un pakalpojumu inflācija joprojām ir nepatīkami augsta. Taču piektdien Francijā un Spānijā uzrādītie zemāki inflācijas rādītāji, nekā tika prognozēts, šo viedokli apšaubīja.
Francijas inflācija septembrī samazinājās līdz 1.5% no 2.2%, kas ir zemāka par gaidītajiem 2.0%, savukārt Spānijas inflācija samazinājās līdz 1.7% no 2.4%, kas ir zemāka par gaidītajiem 1.9%, jo pakalpojumu cenu pieaugums samazinājās un enerģijas cenas saruka.
Lasi arī: Metālu cenas strauji pieaug, jo Federālās rezervju sistēmas un Ķīnas stimuls veicina tirgus aktivitāti
Atsevišķi dati par cenu gaidām arī apšaubīja ECB vilcināšanos, jo tie liecināja, ka patērētāji samazināja cenu pieauguma gaidas nākamajiem 12 mēnešiem līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada septembra.
Papildinot nesenos datus, kas rada drūmu ainu par izaugsmi, piektdien galvenais eiro zonas noskaņojuma rādītājs samazinājās vairāk, nekā gaidīts, vienlaikus parādot arī cenu gaidu samazināšanos.
Šie skaitļi liecina, ka eiro zonas inflācija šomēnes varētu samazināties krietni zem ECB noteiktā 2% mērķa un veicināja derības, ka ECB paātrinās politikas mīkstināšanu.
Patiešām, piektdien investori palielināja likmes uz vēl vienu likmju samazinājumu 17. oktobrī, un tagad ir novērtējuši aptuveni 75% iespēju, ka tas varētu notikt, salīdzinājumā ar tikai aptuveni 25% iespēju, kas bija vērojama pagājušajā nedēļā.
ECB samazināja likmes jūnijā un septembrī, un politikas veidotāji uzskatīja, ka 17. oktobra likmju samazināšana ir diezgan maz ticama, līdz nesenajai virknei neapmierinošu datu, jo ECB prognozes liecina, ka inflācija atgriezīsies pie 2% mērķa ilglaicīgā līmenī tikai nākamā gada beigās.
Tomēr diskusijām tuvu stāvoši avoti sacīja, ka likmes samazinājums ir jāparedz tagad un politikas “balodīši” uz to tieksies, baidoties, ka tautsaimniecība atdziest pārāk strauji un inflācija varētu ilgāku laiku nesasniegt mērķa līmeni.
Konservatīvāk noskaņotie politikas veidotāji jeb centrālās bankas žargonā – “āboli” – norādījuši, ka piemērotāks ir ceturkšņa samazinājums, jo precīzi dati par algām, nodarbinātību un izaugsmi tiek sniegti tikai reizi trijos mēnešos, tāpat kā ECB jaunās prognozes.
Vēl viens jautājums ir tas, ka gada beigās inflācija, visticamāk, pieaugs, un ātra samazināšana laikā, kad inflācija paātrinās, būtu slikts signāls.
“Kad tādi vadošie rādītāji kā šonedēļ publicētie PMI un Ifo indekss, kā arī atpalikušie rādītāji, piemēram, šodienas Vācijas darba tirgus dati un faktiskie inflācijas dati no Francijas un Spānijas, norādīs uz vāju izaugsmi un straujāku dezinflāciju, ECB balodīši nepārprotami lidos augstu,” sacīja ING ekonomists Karstens Brzeski.
Ekonomisti arī palielināja spiedienu uz ECB. BNP Paribas un HSBC mainīja savus aicinājumus un prognozēja oktobra mēnesi, savukārt Deutsche Bank un Societe Generale norādīja, ka ECB ir jāpaātrina mīkstināšana.
Papildus tam, ka likmju samazināšana tiek atbalstīta, dati no Vācijas, bloka lielākās ekonomikas, liecināja, ka septembrī bez darba palikušo cilvēku skaits pieauga vairāk, nekā gaidīts, pastiprinot bažas, ka valstī jau sākusies recesija.
Vācijas ekonomika samazinājusies divos no pēdējiem trim ceturkšņiem, un Bundesbank, Vācijas centrālā banka, jau paziņoja, ka, ņemot vērā dziļo rūpniecības lejupslīdi, iespējams vēl viens negatīvs rādītājs.