Zaiga visu mūžu biju nostrādājusi par skolotāju, bet tagad mazās pensijas dēļ bija spiesta pārdot dārzeņus tirgū. Znots apņēma jaunu sievu, tāpēc meita ar bērniņu pārcēlās dzīvot pie mātes. Zaiga viņai palīdzēja, cik varēja.
– Mammu, man ir kauns tavā priekšā. Tu pavadi visu dienu dārzā vai tirgū. Labāk atpūties, teica Elīna.
– Nekas, meitiņ. Kamēr man būs spēks, es palīdzēšu tev un Anniņai. Tu taču arī nesēdi rokas klēpī salikusi, puse dārza izravēta pāris dienu laikā! Es viena to nebūtu paveikusi. Turklāt Annai jānopērk jauni zābaciņi. Viņa taču nevar iet uz skolu nodriskātos apavos, atbildēja Zaiga.
Tā sievietes dzīvoja, viena otrai palīdzot un ticot, ka kādreiz arī viņu ielā pienāks svētki.
Kādu rītu Zaiga atkal devās tirgot dārzeņus. Viņai bija laba vieta tirgū, pircēju bija daudz. To bija pamanījuši arī citi pārdevēji, starp kuriem bija Zaigas draudzene Laila. Tāpēc viņa bija aizņēmusi Zaigas vietu.
Arī interesanti: Pirmo dzemdēja 16 gados! Kā tagad dzīvo 33 gadus vecā 10 bērnu mamma, kuru atstāja vīrs
– Kāpēc tu tik ilgi guli? Piedod, es jau aizņēmu tavu vietu. Tev šodien nāksies meklēt citu variantu, paziņoja Laila.
Zaiga ar viņu nesāka strīdēties, tas nebija viņas raksturā. Sieviete izkārtoja savu produkciju citā tirdzniecības vietā. Izrādījās, ka blakus tirgojas arī viņas kaimiņiene Tatjana.
– Kā ar tavu znotu? Vai viņš neatgriezās ģimenē? kaimiņiene jautāja.
– Viņš neatgriezās. Viņam tagad ir sava dzīve, Zaiga nopūtās.
– Jauniešiem mūsdienās nevajag ģimeni un bērnus. Viņi vēlas dzīvot sev. Mans dēls joprojām nav precējies, skraida tik pa kalniem, stāstīja kaimiņiene.
Abām sarunājoties, laiks paskrēja nemanāmi. Pēcpusdienā tirgū parādījās dīvainās drēbēs ģērbies jauns vīrietis.
Viņš izskatījās pēc cietumnieka, tāpēc visi tirgotāji izbijušies paskatījās viņa virzienā.
Vīrietis virzījās uz Zaigas tirdzniecības vietu. Piegājis pie viņas precēm, viņš izgrieza jakas kabatas uz āru vaicāja:
– Tantīt, naudas man nav vispār. Vai varu uz parāda paņemt no jums pāris ābolus?
– Jā, ņem, kas tur ir. Bet kāpēc tādam brašam puisim nav naudas? taujāja Zaiga
– Man tagad jātiek uz mājām. Nebaidieties, es neesmu nekāds slepkava. “Uzrāvos” uz sievieti, tāpēc nokļuvu cietumā, teica vīrietis.
– Bet kāpēc tuvinieki nevar jums palīdzēt?
– Man ir vienkārši neērti viņiem zvanīt. Gribu ierasties negaidīti, lai viņus pārsteigtu.
– Cik tālu jābrauc? sieviete jautāja.
– Līdz Daugavpilij.
– Garš ceļš!
Tad bijušais cietumnieks uz īsu brīdi pagāja nostāk. Viņš par kaut ko runāja ar tuvumā esošā autobusa vadītāju un pēc tam atgriezās pie Zaigas.
– Tantiņ, iedodiet man mazliet naudas. Citādi es savas mājas neredzēšu. Nebaidieties, es atmaksāšu parādu, tiklīdz sākšu pelnīt, viņš pauda, lūdzoši paskatoties uz sievieti.
Lasi vēl: Diemžēl kādā ciemā Latvijā šis rīts iesācies smagi – vilks tumsas aizsegā ielavījies mājas pagalmā un tas beidzās bēdīgi
Lasi vēl: Vīrietis nedēļām ilgi mēdza pazust no mājām, atstājot novārtā ģimeni. Sievai tas bija līdz kaklam. Lūk, ko viņa izdarīja!
– Vai daudz vajag?
– 20 eiro!
Zaiga, citiem pārdevēju neizpratnē skatoties, pasniedza viņam prasīto summu.
– Neiesi jau kājām, ņem, viņa teica.
– Liels paldies! Es noteikti atdošu! Mani sauc Pēteris, bet kā jūs godāt? prasīja vīrietis.
Tiešām intresanti