ĀBOLS- 4
Aklie gudrie dzīvoja tālā valstī. Kādu dienu viņiem atnesa ziloni un lūdza to aprakstīt. Gudrie nevarēja redzēt ziloni, tāpēc katrs to aprakstīja savā veidā.
Pirmais gudrais piegāja pie ziloņa un pieskārās tā stumbram. “Zilonis ir kā čūska,” viņš teica.
Otrs gudrais pielika roku pie ziloņa sāniem. “Nē, zilonis ir liels un apaļš, kā siena,” viņš atbildēja.
Trešais gudrais noglāstīja ziloņa kāju. “Zilonis ir kā koks,” viņš teica.
Lai gan katrs gudrais cilvēks savā vērtējumā bija pareizs, neviens no viņiem nevarēja pilnībā saprast, kā izskatās zilonis. Tāpēc ir svarīgi mācīties no citiem cilvēkiem un paskatīties uz pasauli no dažādiem skatu punktiem, lai gūtu labāku izpratni par to, kas mūs ieskauj.
ĀBOLS- 5
Reiz kādā ciematā dzīvoja cilvēks, kurš nekad neizrādīja pateicību un vienmēr bija neapmierināts ar to, kas viņam bija. Viņa dzīve bija grūtību un grūtību pilna, taču viņš vienmēr atrada par ko sūdzēties un nekad nepamanīja labās lietas, kas notiek apkārt.
Kādu dienu brīvā dienā viņš nolēma doties uz tirgu, lai iegādātos pārtikas preces. Pa ceļam viņš redzēja, ka kāds nokrīt zemē. Tā bija veca sieviete, kura nevarēja piecelties un turpināja gulēt uz zemes.
Vīrietis piegāja pie viņas un palīdzēja viņai piecelties. Viņa bija ļoti pateicīga un pateicās viņam par palīdzību. Viņš, kā vienmēr, bija neapmierināts un atbildēja, ka tā ir pašsaprotama lieta.
Pēc šī incidenta viņš turpināja ceļu uz tirgu un nopirka visu nepieciešamo. Atgriežoties mājās, viņš pamanīja, ka kaimiņi uz sliekšņa atstājuši grozu ar augļiem un dārzeņiem kā pateicības zīmi par palīdzību sirmgalvei uz ceļa.
Tad viņš saprata, ka pateicība ir svarīga īpašība, kas palīdz cilvēkiem būt laimīgākiem un veiksmīgākiem dzīvē. Viņš apsolīja sev, ka izrādīs pateicību un novērtēs visu labo, kas notiek viņa dzīvē.
ĀBOLS- 6
Reiz dzīvoja vecs gudrais vīrs. Viņš pavadīja dienas un naktis, pārdomājot, kā panākt patiesu izpratni par pasauli un savu vietu tajā. Draugi un paziņas uzskatīja viņu par ekscentriķi un ne vienmēr saprata, kāpēc viņš to visu dara.
Kādu dienu vecais vīrs devās uz kalniem, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem. Nedēļu viņš ceļoja pa kalniem, pētīdams savas domas un apkārtējo dabu. Beidzot viņš nonāca pie strauta, kas tek gar kalnu.
Lasi vēl: Nekad nedariet šīs 5 lietas pilnmēness laikā, lai nesagādātu nepatikšanas savās mājās
Stāvot pie upes, vecais gudrais pamanīja, kā lapa peld pa straumi. Viņš ilgi skatījās uz lapu, vērodams, kā tā kustas līdzi straumei. Beidzot vecais vīrs brīdi padomāja un teica: “Kā šī lapa, mēs visi esam vienoti ar dabu un pasauli kopumā. Mēģinot pretoties dzīves plūdumam, mēs riskējam pazaudēt sevi un savu gudrību. Bet, ja mēs iemācīties peldēt ar plūsmu un izmantot tās spēku, mēs varam iegūt zināšanas un dziļu izpratni.”
Kopš tā laika gudrais sāka mācīt šo gudrību citiem, un viņa vārdiem bija liela nozīme tiem, kas meklē ceļu uz patiesību. Ikviens sāka saprast, ka pasaule, kurā dzīvojam, ir vienots veselums, un, jo dziļāk tajā ienirt, jo vairāk zināšanu un gudrības atrodam.